Grenlande

Grenlande
Grenlande Kalaallit Nunaat; Grønland
Karogs	Ģerbonis
	Himna: "Nunarput utoqqarsuanngoravit";
	Location of Greenland
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Nūka (Gothoba); 166 086) 64°10′N 51°43′W / 64.167°N 51.717°W
Valsts valodas	grenlandiešu valoda (kalālisuta)
Etniskās grupas	88% inuīti un inuītu-dāņu pēcteči,; 12% eiropiešu, galvenokārt dāņi
Valdība	Parlamentāra demokrātija ar konstitucionālu monarhiju
Autonoma valsts	no Dānijas Karalistes
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2001. gada aprēķins
TAI (2010)	▲ 0,786 (augsts) (61.)
Valūta	Dānijas krona (DKK)
Laika josla	(UTCno -4 līdz +0)
Interneta domēns	.gl
ISO 3166-1 kods	304 / GRL / GL
Tālsarunu kods	+299

Grenlande (grenlandiešu: Kalaallit Nunaat; dāņu: Grønland — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija Eiropas Ekonomikas kopienas sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.

Vēsture

Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai.

Sākot ar 986. gadu, Grenlandes rietumu krastā ieradās vikingi Ērika Rudā vadībā, izveidojot trīs apmetnes. Viņi ilgu laiku mita Grenlandē kopā ar eskimosu tautām, bet 13. gadsimtā sala nokļuva Norvēģijas karaļu pakļautībā, 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Dāniju, bet no 1397. līdz 1524. gadam tā bija Kalmāras ūnijas sastāvā.^[2]

Vairākus gadsimtus atradās Dānijas-Norvēģijas ūnijas pakļautībā. Pēc Ķīles miera līguma 1814. gadā Norvēģija pakļāvās Zviedrijai, Grenlande oficiāli kļuva par Dānijas koloniju. Kad 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību, tā 1920. gadā pieprasīja Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. 1931. gadā norvēģu vaļu mednieku ieņemto teritoriju Grenlandes austrumu piekrastē Norvēģijas valdība pasludināja par "Ērika Rudā zemi" un apstiprināja tai gubernatoru.^[3] 1933. gadā Starptautiskā tiesa Hāgā pasludināja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. Pēc Dānijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Dānijas sūtnis ASV vienojās ar amerikāņu valdību par Grenlandes izmantošanu sauszemes un gaisa militārajām operācijām. Savukārt Vācija Grenlandes austrumu piekrastē izvietoja vairākas meteoroloģiskās stacijas.^[4] 1953. gadā Grenlande konstitucionāli tika deklarēta kā Dānijas daļa ar pašnoteikšanās tiesībām un deputātiem Dānijas parlamentā.

Neatkarības kustība

1982. gadā 53% grenlandiešu referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Ekonomikas kopienas, kas stājās spēkā 1985. gadā. 2008. gada novembrī notika referendums, kurā Grenlandes autonomijas ideju atbalstīja 75% vietējo iedzīvotāju. 2009. gada Grenlandes parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija "Inuītu kopiena" (Inuit Ataqatigiit), kas atbalsta salas neatkarību. Tajā pašā gadā stājās spēkā jauns pašpārvaldes statuss, saskaņā ar kuru Grenlandes administrācija sāka pilnībā kontrolēt dabas resursu ieguvi, policijas darbu un nedaudz arī ārlietas.^[5] 2014. gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija "Uz priekšu!" (Siumut), kas izveidoja koalīciju ar Inuit Ataqatigiit un Naleraq partijām.

ASV pirkuma piedāvājums

Kopš 1943. gada Grenlandē atrodas ASV gaisa spēku bāze. 2019. gadā ASV prezidents Donalds Tramps pauda interesi par Grenlandes iegādi, kuru Dānijas valdība noraidīja. Reaģējot uz to, prezidents Tramps atcēla plānoto valsts vizīti Dānijā.^[6]

Teritorija

Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni km², gandrīz visa tās teritorija atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 m bieza. Grenlandes galējais ziemeļu punkts atrodas Kafeklubenas salā (Kaffeklubben), kas tiek uzskatīta arī par pasaules sauszemes galējo ziemeļu punktu.

Iedzīvotāji

Grenlande ir reti apdzīvota (0,028 cilvēki uz kvadrātkilometru), aptuveni 16 tūkstoši tās iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Nūkā (Gothobā). Salā ir 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas.

Grenlandes pamatiedzīvotāji ir inuīti (tulkojumā nozīmē "cilvēks"). Inuīti vēl joprojām ir sastopami plašās Kanādas un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus, ko sauc par iglu. Inuīti pārtiek no nomedītā jeb no ziemeļbriežiem, roņiem, valzirgiem un zivīm. Tādi vārdi kā "kajaks" (maza ar ādu apvilkta laiva) un "anoraks" (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no inuītu valodas. Galvenā reliģija Grenlandē ir kristietība. 99% Grenlandes iedzīvotāju ir luterāņi, bet 1% ir katoļi.

Saimniecība

Grenlandes zvejas zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% valsts zivju eksporta nodrošina garneles, bet mencas, laši, pikšas un citas zivis — pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar zvejniecību. Golfa straumes ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst. Grenlandes klimatā var izdzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, rododendrs, arktiskā magone, akmeņlauzīte un mellene.

Sports

Pamatraksts: Futbols Grenlandē

Populārākais sporta veids Grenlandē ir futbols, kuru regulāri spēlē aptuveni desmitā daļa no salas pamatiedzīvotājiem.^[7]^[8] Līdz ar to futbols Grenlandē tiek uzskatīts par nacionālo sporta veidu.^[7]

Tāpat viens no izteiktākajiem sporta veidiem ir handbols, kas vietējo iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši populārs.

Skatīt arī

Atsauces

↑ http://countrymeters.info/en/Greenland/
↑ Tracey Boraas. Sweden. Capstone Press, 2002. 24. lpp. ISBN 0-7368-0939-2. (angliski)
↑ Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. I daļa NeoGeolv, 2013. gada 29. aprīlī
↑ Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. II daļa NeoGeolv, 2013. gada 13. maijā
↑ Grenlendē stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss par lielāku neatkarību no Dānijas 2009. gada 21. jūnijā
↑ Laikraksts: Tramps par Grenlandi plānoja piedāvāt $600 miljonus gadā tvnet.lv 2019. gada 21. augustā
↑ ^7,0 ^7,1 Tomos Knox. «The unlikely success story of football on the massive island of Greenland». theguardian.com. The Guardian, 2014. gada 22. oktobris. Skatīts: 2018. gada 24. jūnijs.
↑ Chris Scott. «Greenland: The football season where you can glimpse whales and icebergs». cnn.com. CNN, 2017. gada 18. augusts. Skatīts: 2018. gada 24. jūnijs.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grenlande.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] ttp://countrymeters.info/en/Greenland/

[2] Tracey Boraas. Sweden. Capstone Press, 2002. 24. lpp. ISBN 0-7368-0939-2. (angliski)

[3] Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. I daļa NeoGeolv, 2013. gada 29. aprīlī

[4] Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. II daļa NeoGeolv, 2013. gada 13. maijā

[5] Grenlendē stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss par lielāku neatkarību no Dānijas 2009. gada 21. jūnijā

[6] Laikraksts: Tramps par Grenlandi plānoja piedāvāt $600 miljonus gadā tvnet.lv 2019. gada 21. augustā

[TheGurdian-7] 7,0 ^7,1 Tomos Knox. «The unlikely success story of football on the massive island of Greenland». theguardian.com. The Guardian, 2014. gada 22. oktobris. Skatīts: 2018. gada 24. jūnijs.

[cnn-8] Chris Scott. «Greenland: The football season where you can glimpse whales and icebergs». cnn.com. CNN, 2017. gada 18. augusts. Skatīts: 2018. gada 24. jūnijs.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]