Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu

Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības. Tas ir senākais vēstures posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam.

Laikmeti

Agrīno cilvēces vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos: akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā. Dažreiz specifiski izšķir vara laikmetu, kas bijis pārejā starp akmens un bronzas laikmetu.

Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu antikvārs Kristiāns Jurgensens Tomsens (1788—1865). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai atkarībā no konkrētās civilizācijas tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kas vienā laikā dzīvoja dažādos reģionos, var attiecināt uz dažādiem laikmetiem, jo tām bija atšķirīgs attīstības līmenis.

Akmens laikmets

Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis

Akmens laikmets ir laika periods, kad cilvēki darbarīkus gatavoja galvenokārt no akmens. Izmantoja arī koku, kaulu un citus materiālus, taču akmens ir krietni izturīgāks un no tā ir vieglāk izveidot cirvjus un ieročus.

Akmens laikmetu sīkāk iedala trīs periodos:

• paleolīts jeb agrais akmens laikmets,
• mezolīts jeb vidējais akmens laikmets,
• neolīts, jeb vēlākais akmens laikmets.

Bronzas laikmets

Bronzas laikmets aizsākās ar metāla (bronzas) darbarīku ieviešanu. Tas ilga aptuveni no 2. tūkstošgades p.m.ē. sākuma līdz aptuveni 6. gadsimtam p.m.ē. (dažādās pasaules vietās šis periods atšķīries).

Dzelzs laikmets

Dzelzs laikmets aizsākās ar dzelzs darbarīku ieviešanu, savukārt beidzās — 1. gadsimtā, kad Romas impērijā radikāli izmainījās sabiedrības dzīves kvalitāte. Citās pasaules daļās dzelzs laikmeta beigas tiek datētas ar 4. gadsimtu (Japānā) vai pat 5. gadsimtu (Korejā).

Apkopojoša tabula

Laikmets	Periods	Darbarīki	Saimniekošanas veidi	Dzīvesvieta	Sabiedrība	Reliģija
Akmens laikmets	Paleolīts	Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — runga, nūja, noasināts akmens, dūres cirvis, rokas cirtne, kasīklis, caurumduris, šķēps, harpūna, adata, īlens	Savācējsaimniecība	Mobils dzīvesveids — alas, slieteņi, zaru vai ādas būdas, galvenokārt pie upēm un ezeriem	Barības augu vācēju un mednieku grupa (25—100 cilvēku)	Vēlajā paleolītā sāk veidoties apbedīšanas rituāli un senču kults. Vēlāk rodas organizētas reliģijas ar priesteriem un svētnīcu kalpotājiem. Dzelzs laikmeta beigās Tuvajos Austrumos un Eiropā izplatās viendievības idejas.
	Mezolīts	Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — loks un bulta, akmens cirvis, murdi, laivas			Cilts
	Neolīts	Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — kalts, kaplis, arkls, iejūgs, sirpis, graudbēris, miezis, stelles, māla trauki un ieroči	Neolīta revolūcija — pāreja uz ražotājsaimniecību. Vākšana, medības, zveja un domestikācija	Vietsēdība	Etnosu veidošanās
Bronzas laikmets		Vara un bronzas darbarīki, podnieka ripa	Ražotājsaimniecība — lopkopība, zemkopība, amatniecība, tirdzniecība
Dzelzs laikmets		Dzelzs darbarīki		Pilsētu veidošanās	Valstu rašanās

Skatīt arī

• Arheoloģija
• Akmens laikmets
• Bronzas laikmets
• Dzelzs laikmets

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aizvēsture.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)