1991. gads
- Šis raksts ir par 1991. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1991. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Gregora kalendārs | 1991 MCMXCI |
| Ab urbe condita | 2744 |
| Armēņu kalendārs | 1440 ԹՎ ՌՆԽ |
| Asīriešu kalendārs | 6741 |
| Bahāju kalendārs | 147—148 |
| Bengāliešu kalendārs | 1398 |
| Berberu kalendārs | 2941 |
| Budistu kalendārs | 2535 |
| Birmiešu kalendārs | 1353 |
| Bizantiešu kalendārs | 7499—7500 |
| Ķīniešu kalendārs | 庚午年 (Metāla zirgs) 4687 vai 4627 — līdz — 辛未年 (Metāla kaza) 4688 vai 4628 |
| Koptu kalendārs | 1707—1708 |
| Etiopu kalendārs | 1983—1984 |
| Ebreju kalendārs | 5751—5752 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2047—2048 |
| - Shaka Samvat | 1913—1914 |
| - Kali Juga | 5092—5093 |
| Holocēna kalendārs | 11991 |
| Igbo kalendārs | 991—992 |
| Irānas kalendārs | 1369—1370 |
| Islāma kalendārs | 1411—1412 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4324 |
| UNIX laiks | 662688000—694223999 |
1991. gads (MCMXCI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. janvāris — PSRS aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Baltiju desanta karaspēka vienības.
- 11. janvāris — PSRS karaspēka vienības ieņēma Viļņu, lai apturētu Lietuvas neatkarības atgūšanas centienus.
- 12. janvāris — ASV Kongress pieņēma lēmumu izmantot militāru spēku, lai atbrīvotu Kuveitu no Irākas karaspēka klātbūtnes.
- 13. janvāris — padomju armijas vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni, nogalinot 14 neapbruņotus civliedzīvotājus un daudzus ievainojot, sākas Barikāžu laiks Latvijā, kas ilga līdz 27. janvārim.
- 16. janvāris — sākās Līča kara operācija "Tuksneša vētra"
- 29. janvāris — tika izveidota Filipīnu Nacionālā policija.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. februāris — balsojumā Lietuvas iedzīvotāji atbalstīja neatkarības atjaunošanu.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji nobalsoja par neatkarības atjaunošanu.
- 17. marts — notika referendums par PSRS saglabāšanu, ko boikotēja Baltijas republiku, kā arī Armēnijas, Gruzijas un Moldovas valdības.
- 27. marts — Somijā veikts pasaulē pirmais GSM sistēmas mobilā telefona zvans.
- 31. marts:
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. aprīlis — Gruzijas Augstākā padome deklarēja neatkarību.
- 9. aprīlis — Horvātijas prezidents Fraņo Tudžmans speciālās vienības pārveido par "Tautas gvardi", faktiski izveidojot Horvātijas armiju.
- 26. aprīlis — 70 tornado plosīšanās rezultātā ASV centrālajos rajonos gāja bojā 17 cilvēki. Nozīmīgākais no tiem izpostīja Endoveras pilsētiņu Kanzasas štatā.
- 29. aprīlis — tropiskais ciklons uzbruka Bangladešai. Bojā gāja aptuveni 138 000 cilvēku.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. maijs — notika referendums par Horvātijas neatkarību.
- 26. maijs — Taizemē avarēja aviokompānijas Lauda Air pasažieru lidmašīna Boeing 767, bojā gāja visi 223 pasažieri.
- 29. maijs — beidzās Eritrejas Neatkarības karš.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūnijs — parakstot Abudžas līgumu tika izveidota Āfrikas Ekonomiskā kopiena.
- 25. jūnijs:
- Horvātija un Slovēnija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Sākas Horvātijas karš.
- Ļubļanā tika izveidota Slovēnijas Banka.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6.—28. — notika daudzdienu 78. velobrauciens Tour de France.
- 11. jūlijs — varēja novērot pilnu Saules aptumsumu.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. augusts — sabruka tolaik pasaulē augstākā cilvēka rokām celtā konstrukcija — 646,38 metrus augstais Varšavas radio masts.
- 19. augusts — Krimā arestēja Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbočovu, piespriežot mājas arestu.
- 20. augusts — Igaunija deklarēja neatkarību no PSRS. Vairāk nekā 100 000 cilvēku pie Padomju Savienības parlamenta ēkas protestēja pret Mihaila Gorbačova gāšanu.
- 21. augusts — Latvija deklarēja neatkarību no PSRS.
- 24. augusts — Ukraina deklarēja neatkarību no PSRS.
- 25. augusts
- Mihaels Šūmahers debitēja Formula 1 sacensībās, Beļģijas Grand Prix izcīņā.
- Baltkrievija deklarēja neatkarību no PSRS.
- 27. augusts — Moldova deklarēja neatkarību no PSRS.
- 29. augusts — tika likvidēta Padomju Savienības komunistiskā partija.
- 30. augusts — Azerbaidžāna deklarēja neatkarību no PSRS.
- 31. augusts — Kirgizstāna deklarēja neatkarību no PSRS.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris — Uzbekistāna deklarēja neatkarību no PSRS.
- 2. septembris — Amerikas Savienotās Valstis atzina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanu.
- 3. septembris — Latvija un Turcija parakstīja deklarāciju par diplomātisko attiecību atjaunošanu.
- 6. septembris:
- Padomju Savienība atzina Baltijas valstu neatkarību.
- tika atjaunots Sanktpēterburgas pilsētas vārds, kas no 1924. gada bija "Ļeņingrada".
- 8. septembris — Maķedonijas Republika pasludināja neatkarību.
- 17. septembris — Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, Igaunija, Latvija, Lietuva, Māršala Salas un Mikronēzija pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijai.
- 21. septembris — Armēnija deklarēja neatkarību no PSRS.
- 30. septembris — tornado daļēji izpostīja Ilu pilsētu Brazīlijas dienvidaustrumos, nogalinot 16 un ievainojot 176 cilvēkus.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. oktobris — Oklendas uguns vētrā ASV gāja bojā 25 cilvēki un nodega 3469 mājas.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. novembris — oficiāli beidza pastāvēt VDK.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. decembris — Ukraina tautas nobalsošanā nobalsoja par neatkarību no PSRS.
- 8. decembris — Baltkrievija, Krievija un Ukraina parakstīja Belovežas vienošanos, dibinot Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS) un ar to faktiski izbeidzot Padomju Savienības pastāvēšanu.
- 11. decembris — dibināta Albānijas Demokrātiskā partija.
- 12. decembris:
- Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (Krievijas PFSR) izstājās no PSRS.
- Abudža oficiāli kļuva par Nigērijas galvaspilsētu.
- 16. decembris — par Kazahstānas 1. prezidentu kļuva Nursultans Nazarbajevs.
- 21. decembris:
- NVS iestājās Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna.
- PSRS pēdējo reizi tika pasniegts Ļeņina ordenis.
- 24. decembris — PSRS pēdējo reizi piešķīra Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu.
- 26. decembris — Padomju Savienība oficiāli beidza pastāvēt.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- tika izveidota Kirgizstānas Nacionālā banka.
- tika izveidota Moldovas Nacionālā banka.
- tika izveidota Maķedonijas Nacionālā banka.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. janvāris — Mikaela Džaje Rodrigesa (Michaela Jaé Rodriguez), amerikāņu aktrise un dziedātāja
- 14. februāris — Anna Kīzenhofere (Anna Kiesenhofer), Austrijas šosejas riteņbraucēja un matemātiķe
- 18. februāris — Henrijs Sertīss (Henry Surtees), angļu autosportists (miris 2009. gadā)
- 31. marts — Nauris Miezis, latviešu basketbolists
- 30. aprīlis — Treviss Skots (Travis Scott) amerikāņu reperis, ierakstu producents
- 23. novembris — Ruslans Mingazovs (Ruslan Mingazow), Turkmenistānas futbolists
- 20. novembris — Grānts Henlijs (Grant Hanley), skotu futbolists
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. janvāris – Roberts Mūrnieks, latviešu šoferis, barikāžu laika upuris (dzimis 1952. gadā)
- 30. janvāris — Džons Bardīns (John Bardeen), ASV fiziķis (dzimis 1908. gadā)
- 17. februāris — Ūlavs V (Olav V), Norvēģijas karalis (dzimis 1903. gadā)
- 3. aprīlis — Greiems Grīns (Henry Graham Greene), angļu novelists, kritiķis, lugu un stāstu rakstnieks (dzimis 1904. gadā)
- 4. maijs — Makss Frišs (Max Frisch), Šveices rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1911. gadā)
- 21. maijs — Rādžīvs Gandijs (Rajiv Gandhi), Indijas politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 23. maijs — Vilhelms Kempfs (Wilhelm Kempff), vācu pianists (dzimis 1895. gadā)
- 14. jūnijs — Pegija Eškrofta (Peggy Ashcroft), angļu aktrise (dzimusi 1907. gadā)
- 24. jūlijs — Īzaks Baševiss Zingers (Isaac Bashevis Singer), ebreju rakstnieks (dzimis 1902. gadā)
- 25. jūlijs — Lazars Kaganovičs (Лазарь Каганович), PSRS politiķis (dzimis 1893. gadā)
- 22. augusts — Boriss Pugo (Борис Пуго), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā)
- 3. septembris — Frenks Kapra (Frank Capra), ASV kinorežisors (dzimis 1897. gadā)
- 6. novembris — Džīna Tīrnija (Gene Tierney), amerikāņu aktrise (dzimusi 1920. gadā)
- 9. novembris — Īvs Montāns (Yves Montand), franču aktieris un dziedātājs (dzimis 1921. gadā)
- 18. novembris — Gustavs Husāks (Gustáv Husák), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1913. gadā)
- 23. novembris — Klauss Kinskis (Klaus Kinski), vācu kinoaktieris (dzimis 1926. gadā)
- 24. novembris — Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury), britu mūziķis (dzimis 1946. gadā)
- 1. decembris — Džordžs Stiglers (George Stigler), ASV ekonomists (dzimis 1911. gadā)
Nobela prēmijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ekonomikā — Ronalds Kouss
- Fizikā — Pjērs Žils de Žens
- Fizioloģijā vai medicīnā — Ervīns Nehers, Berts Sakmans
- Ķīmijā — Rihards Ernsts
- Literatūrā — Nadine Gordimera
- Miera veicināšanā — Anga San Sū Kī
Kalendārs
[labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1991. gads |