1. novembris
Izskats
1. novembris ir gada 305. diena (306. garajā gadā) pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām atlikušas 60 dienas.
Vārda dienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 365. gads — alemaņi šķērsoja Reinu un iebruka Gallijā. Imperators Valentiniāns I devās uz Parīzi, lai komandētu armiju un aizstāvētu Gallijas pilsētas.
- 1503. gads — Jūlijs II tika izvēlēts par Romas pāvestu.
- 1512. gads — pēc Mikelandželo gleznoto fresku pabeigšanas Siksta kapela Romā to atvēra publikas apskatei.
- 1604. gads — Anglijā, Vaithollas pilī pirmo reizi izrādīja Šekspīra traģēdiju "Otello".
- 1755. gads — Portugālē Lisabonu pilnībā izpostīja spēcīga zemestrīce un cunami, nogalinot 60 000 līdz 90 000 cilvēku.
- 1790. gads — Edmunds Bērks publicēja "Pārdomas par Franču revolūciju", kurā viņš prognozēja, ka Franču revolūcija beigsies ar izgāšanos.
- 1800. gads — Džons Adamss kļuva par pirmo ASV prezidentu, kas dzīvoja Prezidentu pilī (vēlāk pārdēvēta par Balto namu).
- 1805. gads — Napoleons Bonaparts Trešās koalīcijas kara laikā iebruka Austrijā.
- 1834. gads — presē pirmo reizi pieminēta kāršu spēle pokers. Tolaik tā skaitījās Misisipi laivinieku spēle.
- 1852. gads — atklāta garākā publiskās lietošanas telegrāfa līnija Ziemeļeiropā Rīga—Bolderāja, kuru projektēja Verners Sīmens.
- 1856. gads — sākās angļu-persiešu karš.
- 1894. gads — pēc Aleksandra III nāves Nikolaju II Romanovu kronēja par pēdējo Krievijas Impērijas caru.
- 1896. gads — žurnālā National Geographic pirmo reizi publicēts attēls, kurā redzamas atkailinātas sievietes krūtis.
- 1899. gads — ūdenī nolaists leģendārais krievu kreiseris Varjag — 1904. gadā kuģis gāja bojā, cīnoties pret japāņu pārspēku.
- 1911. gads — itāļu-turku kara laikā pirmoreiz no lidmašīnas nometa bumbu.
- 1918. gads — Ļvivā proklamēta Rietumukrainas Tautas Republika.
- 1922. gads — Osmaņu impērija beidza pastāvēt: pēdējais sultāns Mehmeds VI Vahdettins atteicās no troņa.
- 1925. gads — sāka raidīt Rīgas radiofons; Latvijas Radio dzimšanas diena.
- 1928. gads — Turcijā ieviesa jauno turku valodas alfabētu, nomainot arābu alfabētu ar latīņu alfabētu.
- 1950. gads — pāvests Pijs XII pasludināja dogmu par Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu ar dvēseli un miesu.
- 1954. gads — Alžīrijas neatkarības karš: alžīriešu kaujinieki uzbruka franču armijas militārajām būvēm, armijas un policijas posteņiem.
- 1955. gads — sākās Vjetnamas karš.
- 1956. gads:
- Indijā izveidots Karnātakas štats, Madhja Pradēšas štats, Rietumbengāles štats un Keralas štats.
- Ungārijas revolūcija: Imre Naģs paziņoja par Ungārijas neitralitāti un atteikšanos no Varšavas pakta.
- 1957. gads — ASV atklāts Mekino tilts (Mackinac Bridge), kas bija garākais pakarināmais tilts uz to brīdi; tas savieno Mičiganas divas pussalas.
- 1966. gads — Indijā izveidots Harjānas štats
- 1981. gads — Antigva un Barbuda kļuva par neatkarīgu valsti Nāciju Sadraudzības sastāvā.
- 1993. gads — stājās spēkā Māstrihtas līgums, formāli dibinot Eiropas Savienību.
- 1998. gads — nodibināta Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
- 2000. gads — Indijā izveidots Čhatīsgarhas štats
Izklaidē un kultūrā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hello Kitty dzimšanas diena.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1339. gads — Rūdolfs IV Dibinātājs (Rudolf IV. der Stifter), Austrijas hercogs (miris 1365. gadā)
- 1351. gads — Leopolds III (Leopold III.), Austrijas hercogs (miris 1386. gadā)
- 1526. gads — Katrīna Jagailiete (Katarina Jagellonica), Somijas hercogiene, Zviedrijas karaļa sieva (mirusi 1583. gadā)
- 1762. gads — Spensers Pērsevals (Spencer Perceval), Apvienotās Karalistes premjerministrs (miris 1812. gadā)
- 1769. gads — Garlībs Merķelis (Garlieb Helwig Merkel), vācbaltu luterāņu mācītājs un rakstnieks (miris 1850. gadā)
- 1778. gads — Gustavs IV Ādolfs (Gustav IV Adolf), Zviedrijas karalis (miris 1837. gadā)
- 1798. gads — Bendžamins Giness (Benjamin Guinness), īru alus darītājs (miris 1868. gadā)
- 1846. gads (j.s., pēv v.s. 20. oktobrī) — Fricis Brīvzemnieks (Fricis Treilands), latviešu folklorists, publicists, dzejnieks un tulkotājs (miris 1907. gadā)
- 1871. gads — Stīvens Kreins (Stephen Crane), ASV rakstnieks (miris 1900. gadā)
- 1878. gads — Konrads Megi (Konrad Mägi), igauņu mākslinieks ainavists (miris 1925. gadā)
- 1879. gads — Pāls Teleki (Pál Teleki), ungāru politiķis (miris 1941. gadā)
- 1880. gads — Alfrēds Vēgeners (Alfred Wegener), vācu polārpētnieks (miris 1930. gadā)
- 1889. gads:
- Filips Noels-Beikers (Philip Noel-Baker), britu politiķis un diplomāts (miris 1982. gadā)
- Hanna Heha (Hannah Höch), vācu māksliniece (mirusi 1978. gadā)
- 1924. gads — Sīlejmans Demirels (Süleyman Demirel), 9. Turcijas prezidents
- 1930. gads — Ilmārs Bišers, latviešu jurists un politiķis (miris 2011. gadā)
- 1935. gads — Gērijs Pleiers (Gary Player), profesionāls dienvidāfrikāņu golferis
- 1940. gads — Berijs Sedlers (Barry Sadler), ASV rakstnieks un mūziķis (miris 1989. gadā)
- 1942. gads — Lerijs Flints (Larry Flynt), ASV izdevējs (miris 2021. gadā)
- 1949. gads — Maikls Grifins (Michael Griffin), ASV inženieris, NASA administrators
- 1952. gads — Pēteris Laķis, latviešu filozofs, sociologs un politiķis (miris 2003. gadā)
- 1962. gads — Entonijs Kīdiss (Anthony Kiedis), ASV mūziķis
- 1972. gads:
- Toni Kolete (Toni Collette), austrāliešu aktrise, dziedātāja un dziesmu autore
- Dženija Makārtija (Jenny McCarthy), ASV modele un aktrise
- 1973. gads — Aišvarija Raja (Aishwarya Rai), indiešu aktrise
- 1983. gads — Mets Molsons (Matt Moulson), kanādiešu hokejists
- 1984. gads — Milošs Krasičs (Милош Красић), Serbijas futbolists
- 1986. gads — Ksenija Balta (Ksenija Balta), Igaunijas vieglatlēte
- 1994. gads — Džeimss Vords-Prauss (James Ward-Prowse), angļu futbolists
- 1997. gads — Nordi Mukjele (Nordi Mukiele), Francijas futbolists
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1700. gads — Karloss II (Carlos II), Spānijas karalis (dzimis 1661. gadā)
- 1888. gads (j.s., pēc v.s. 20. oktobrī) — Nikolajs Prževaļskis (Николай Пржевальский) krievu ģeogrāfs un ceļotājs (dzimis 1838. gadā)
- 1893. gads — Jans Matejko (Jan Matejko), poļu gleznotājs (dzimis 1838. gadā)
- 1894. gads (j.s., pēc v.s. 20. oktobrī) — Aleksandrs III (Александр III), Krievijas cars (dzimis 1845. gadā)
- 1903. gads — Teodors Momzens (Theodor Mommsen), vācu vēsturnieks (dzimis 1817. gadā)
- 1906. gads — Erchercogs Oto (Erzherzog Otto), Austrijas erchercogs (dzimis 1865. gadā)
- 1907. gads — Alfrēds Žarī (Alfred Jarry), franču rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1873. gadā)
- 1934. gads — Jānis Ruberts, latviešu oftalmologs un medicīnas organizators (dzimis 1874. gadā)
- 1955. gads — Deils Karnegi (Dale Carnegie), ASV rakstnieks (dzimis 1888. gadā)
- 1956. gads — Pjetro Badoljo (Pietro Badoglio), itāļu karavīrs un politiķis (dzimis 1871. gadā)
- 1957. gads — Frīdrihs Pauluss (Friedrich Paulus), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1890. gadā)
- 1972. gads — Ezra Paunds (Ezra Pound), ASV dzejnieks (dzimis 1885. gadā)
- 1982. gads — Kings Vidors (King Vidor), ASV kinorežisors, kinoproducents un scenārists (dzimis 1894. gadā)
- 1999. gads — Volters Peitons (Walter Payton), ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1954. gadā)
- 2020. gads — Pēteris Šogolovs, latviešu aktieris (dzimis 1955. gadā)
Svētku un piemiņas dienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Neatkarības diena (Antigva un Barbuda)
- Pasaules vegānisma diena
- Visu svēto diena (katoļticība)
|