1. tūkstošgade
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: |
1. tūkstošgade ir laika periods, kas pēc Jūlija kalendāra sākās 1. gada 1. janvārī un beidzās 1000. gada 31. decembrī. Tas ir mūsu ēras pirmais gadu tūkstotis.
Eiropā tūkstošgades pirmajā pusē nozīmīgākie notikumi bija Romas impērijas uzplaukums, kā arī tās sabrukums, kristietības izplatība un Lielā tautu staigāšana. Savukārt otrajā tūkstošgades pusē sākās viduslaiki, Ziemeļeiropā sākās tā sauktie Vikingu laiki, Balkānu pussalā uzplaukumu piedzīvoja Bizantija, kā arī no Tuvajiem Austrumiem izplatījās islāms, konkrēti, mauri iekaroja lielu daļu no Pireneju pussalas.
Savukārt Austrumāzijā pirmajā tūkstošgadē izplatījās budisms. Tūkstošgades sākumā Ķīnā valdīja Haņu dinastija, pēc tam Dzjiņu dinastija, bet tūkstošgades otrajā pusē valdīja Tanu dinastija. Visbeidzot tūkstošgades beigās bija Piecu dinastiju un desmit karalistu periods. Japānā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, kad zemnieki iemācījās izmantot dzelzs darbarīkus, kās ļāva iegūt lielāku ražu. Indijas subkontinents šajā laikā bija sadalījies neskaitāmās valstiņās un karalistēs.
Mezoamerikā acteku pilsēta Teotiuakana kļuva par metropoli. Dienvidamerikā uzplauka dažādas kultūras, piemēram, Naskas kultūra. Savukārt Ziemeļamerikā uzplaukumu piedzīvoja Misisipi kultūra.
Pirmās tūkstošgades gadsimtu uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. gadsimts
- 2. gadsimts
- 3. gadsimts
- 4. gadsimts
- 5. gadsimts
- 6. gadsimts
- 7. gadsimts
- 8. gadsimts
- 9. gadsimts
- 10. gadsimts
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||