1. janvāris

1. janvāris ir pirmā gada diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 364 dienas (365 garajā gadā).

Vārda dienas

Laimnesis, Solvita, Solvija,

Notikumi

Līdz 20. gadsimtam

• 1. gads — kristiešiem laika skaitīšanas sākums, 1. gadsimta sākums. Saskaņā ar mūka Dionīsija Mazā aprēķiniem (525), pagājis viens gads kopš Jēzus Kristus dzimšanas. Žoržs Deklerks savā darbā Anno Domini (2000) centās pierādīt, ka pēc Dionīsija Kristus dzimis šajā gadā, taču vairums speciālistu viņam nepiekrīt.
• 49. gads — Agripīna Jaunākā apprecējās ar Klaudiju.
• 404. gads — Romā notika pēdējās zināmās gladiatoru cīņas.
• 1438. gads — Albrehts II Hābsburgs kronēts par Ungārijas karali.
• 1600. gads — Skotijā sāka lietot Jūlija kalendāru.
• 1651. gads — Čārlzs II Stjuarts kronēts par Skotijas karali.
• 1700. gads — Krievijā sāka lietot Jūlija kalendāru.
• 1707. gads — Žoao V kronēts par Portugāles karali.
• 1785. gads — Londonā iznāca pirmais laikraksta Daily Universal Register numurs (tagad zināms ar nosaukumu The Times).
• 1788. gads — iznāca britu laikraksta The Times pirmais numurs.
• 1801. gads:
  • astronoms no Palermo Džuzepe Pjaci atklāja pirmo asteroīdu Cerera (2006. gadā pārklasificētu par pundurplanētu).
  • Īrijas Karaliste apvienojās ar Lielbritānijas Karalisti, izveidojot Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti, pieņemts pašreizējais Lielbritānijas karogs.
• 1804. gads — Haiti ieguva neatkarību no Francijas, kļūstot par pirmo "melnādaino" republiku un pirmo neatkarīgo valsti Karību reģionā.
• 1808. gads — ASV aizliedza vergu ievešanu.
• 1825. gads — oficiāli atklāta Monmartras kapsēta.
• 1876. gads — Vācijā darbu uzsāka Reihsbanka.
• 1886. gads — Lielbritānija iekaroja Birmu.
• 1877. gads — Lielbritānijas karaliene Viktorija kļuva par Indijas imperatori.
• 1892. gads — Elisas salā pie Ņujorkas atklāja imigrācijas punktu, kas darbojās līdz 1943. gadam.
• 1893. gads — Japānā sāka lietot Gregora kalendāru.
• 1894. gads — Kalgari, Kanādā piešķirtas pilsētas tiesības.

20. gadsimts

• 1901. gads:
  • Austrālija kļuva par neatkarīgu valsti, par pirmo premjerministru kļuva Edmunds Bartons;
  • Nigērija kļuva par Apvienotās Karalistes protektorāta valsti.
• 1909. gads — Lielbritānijā sāka izmaksāt pirmās pensijas.
• 1912. gads — dibināta Ķīnas Republika.
• 1919. gads — izveidota Baltkrievijas PSR.
• 1925. gads:
  • Edvīns Habls paziņoja, ka ir atklājis citas galaktikas ārpus Piena Ceļa galaktikas.
  • Norvēģijas galvaspilsēta Kristiānija pārdēvēta par Oslo.
• 1927. gads:
  • ASV, Masačūsetsas štatā pirmo reizi pasaulē ieviesa obligāto automašīnu apdrošināšanu;
  • Turcija pārgāja uz Gregora kalendāru.
• 1928. gads — Igaunijā notika valūtas maiņa no markas uz kronu.
• 1932. gads — PSRS darbu sāka Gorkijas autorūpnīca, kas sākotnēji ražoja kravas automašīnas GAZ-AA un vieglās automašīnas GAZ-A.
• 1935. gads — Turcijā ieviesti uzvārdi un atcelti tituli.
• 1942. gads:
  • ASV kara apstākļos aizliedza jaunu automašīnu tirdzniecību.
  • 26 valstis parakstīja Vašingtonas deklarāciju un izveidoja Sabiedroto koalīciju.
• 1944. gads — Sīrija otro reizi pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes.
• 1947. gads — Kanādas iedzīvotājiem sāka piešķirt Kanādas pavalstniecību.
• 1948. gads — spēkā stājās Itālijas konstitūcija; pieņemts pašreizējais Itālijas karogs.
• 1954. gads — PSRS pārtrauca pieprasīt kara reparācijas no Austrumvācijas.
• 1956. gads — Sudāna ieguva neatkarību no Ēģiptes un Lielbritānijas.
• 1957. gads — Zāra iekļāvās Vācijas Federatīvajā republikā (pēc Otrā pasaules kara tā atradās Francijas pakļautībā).
• 1958. gads — stājās spēkā Romas līgums, Eiropas Savienības priekštecis.
• 1959. gads — Kubas prezidents Fulhensio Batista, valdības ministri un daži augstākie ierēdņi agri no rīta pameta valsti. Dienu vēlāk Fidela Kastro vadītie nemiernieku spēki bez pretestības ienāca Havanā, pārņemot varu valstī.
• 1960. gads — Kamerūna ieguva neatkarību no Francijas un Apvienotās Karalistes.
• 1962. gads — Samoa ieguva neatkarību no Jaunzēlandes.
• 1970. gads — UNIX laika sākums.
• 1971. gads — ASV televīzijā aizliegta cigarešu reklāma.
• 1973. gads — Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm.
• 1982. gads — pēdējo reizi uzstājās zviedru grupa ABBA.
• 1981. gads — pieņemts pašreizējais Palau karogs.
• 1983. gads — ARPANET pārgāja uz protokolu kopumu TCP/IP.
• 1984. gads — Bruneja ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
• 1985. gads — Apvienotajā Karalistē veikts pirmais mobilā telefona zvans.
• 1986. gads — Spānija un Portugāle uzņemtas Eiropas Savienībā.
• 1992. gads — Butross Butross-Gali no Ēģiptes kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, nomainot Havjeru Peresu de Kveljaru.
• 1993. gads — Čehoslovākija sadalījās divās valstīs: Čehijā un Slovākijā.
• 1994. gads:
  • darbību uzsāka Eiropas Ekonomikas zona;
  • stājās spēkā Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums (NAFTA);
  • Sapatistu Nacionālās Atbrīvošanas armija sāka karu Čjapasas štatā, Meksikā.
• 1995. gads:
  • Austrija, Somija un Zviedrija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm.
  • darbību uzsāka Pasaules Tirdzniecības organizācija.
• 1998. gads:
  • nodibināta Eiropas Centrālā banka;
  • Krievijā naudas reforma: denominācijas rezultātā apgrozībā atjaunoja kapeikas;
• 1999. gads — Eiropas valūtu eiro ieviesa bezskaidras naudas norēķinos

21. gadsimts

• 2002. gads — 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs laistas apgrozībā eiro monētas un banknotes.
• 2003. gads — dibināta NBS valodu skola.
• 2005. gads:
  • Latvijas lats piesaistīts eiro;
  • Turcijā vecās turku liras (TL) aizstāja ar jaunajām turku lirām (YTL).
• 2006. gads:
  • Krievija pārtrauca dabasgāzes piegādi Ukrainai, nespējot ar to vienoties par cenu;
  • Sauszemes spēki, atdalot no Zemessardzes, izveidoti kā atsevišķs bruņoto spēku veids.
• 2007. gads:
  • Bulgārija un Rumānija uzņemta Eiropas Savienībā;
  • Pans Kimuns kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, amatā nomainot Kofi Annanu;
  • Latvijā ieviests profesionālais militārais dienests.
• 2008. gads — Kiprā un Maltā ieviests eiro.
• 2009. gads:
  • Slovākijā ieviests eiro.
  • Norvēģija legalizēja viendzimuma laulības.
  • Viļņa un Linca kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētām.
  • Jaungada svinību laikā kādā Bangkokas naktsklubā Taizemē izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja vismaz 61 cilvēks.
• 2011. gads — Igaunijā ieviests eiro.
• 2014. gads — Latvijā ieviests eiro.
• 2015. gads — Lietuvā ieviests eiro.
• 2019. gads:
  • visi autordarbi, kas radīti 1923. gadā, ASV kļuva brīvi izmantojami.
  • Starptautiskā Vingrošanas federācija piešķīra parkūram oficiālu sporta disciplīnas statusu.
  • Katara izstājās no OPEC.
  • ASV un Izraēla izstājās no UNESCO.
  • par Brazīlijas prezidentu kļuva Žairs Bolsonaru.
  • Austrijā oficiāli legalizēja viendzimuma laulības.
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Rumānija.
• 2020. gads:
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Horvātija;
  • Igaunija kļuva par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti.
  • Latvijā darbību sāka vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojušies gāzes pārvades sistēmu operatori Latvijā (Conexus Baltic Grid), Igaunijā un Somijā.
• 2021. gads:
  • Portugāle kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.
  • Latvijas Sabiedriskie mediji, pateicoties valsts finansējumam, pameta reklāmas tirgu.
  • stājās spēkā Āfrikas Kontinentālā brīvās tirdzniecības zona.
• 2022. gads:
  • stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība, kurā apvienojušās Austrālija, Bruneja, Japāna, Kambodža, Ķīna, Laosa, Jaunzēlande, Singapūra, Taizeme, Vjetnama;
  • Šveices prezidenta amatā stājās Ignazio Kasiss, nomainot Giju Parmelēnu;
  • Latvijā paaugstināja akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, elektronisko smēķēšanas ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam.
• 2023. gads:
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Zviedrija, nomainot Čehiju.
  • par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija).
  • Horvātijā ieviesa eiro, un tā kļuva par 20. Eirozonas dalībvalsti. Šī bija pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Lietuvas pievienošanās 2015. gadā. Tāpat, Horvātija kļuva par Šengenas zonas dalībvalsti.
  • Luizs Inasiu Lula da Silva kļuva par Brazīlijas prezidentu pēc tam, kad vēlēšanu otrajā kārtā 2022. gada 30. oktobrī uzvarēja iepriekšējo prezidentu Žairu Bolsonaru.
  • Uzbekistāna pabeidza pāreju uz latīņu raksta izmantošanu, tādējādi atsakoties no kirilicas.
  • Latvijā minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī.

Dzimuši

• 377. gads — Arkādijs (Ἀρκάδιος), Austrumromas imperators (miris 408. gadā)
• 1467. gads — Sigismunds I Vecais (Zygmunt I Stary), Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs (miris 1548. gadā)
• 1484. gads — Ulrihs Cvinglijs (Huldrych Zwingli), Šveices reformācijas dalībnieks (miris 1531. gadā)
• 1557. gads — Ištvāns Bočkai (Bocskai István), Transilvānijas princis (miris 1606. gadā)
• 1618. gads — Bartolomē Estebans Muriljo (Bartolomé Esteban Murillo), spāņu gleznotājs (miris 1682. gadā)
• 1638. gads — Nikolajs Stenons (Nicolaus Stenonis), dāņu zinātnieks un bīskaps (miris 1682. gadā)
• 1714. gads — Kristijons Donelaitis (Kristijonas Donelaitis), lietuviešu dzejnieks (miris 1780. gadā)
• 1823. gads — Šāndors Petēfi (Petőfi Sándor), ungāru dzejnieks (miris 1849. gadā)
• 1851. gads — Ogists Donni (Auguste Donny), franču burātājs (miris nav zināms)
• 1854. gads — Džeimss Freizers (James Frazer), skotu antropologs (miris 1941. gadā)
• 1863. gads:
  • Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (miris 1908. gadā)
  • Pjērs de Kubertēns (Pierre de Coubertin), franču olimpisko spēļu atjaunošanas iniciators (miris 1937. gadā)
• 1887. gads — Vilhelms Kanariss (Wilhelm Canaris), Vācijas admirālis (miris 1945. gadā)
• 1879. gads — Eduards Morgans Forsters (E. M. Forster), angļu rakstnieks (miris 1970. gadā)
• 1881. gads — Vadživaruds (พระบาทสมเด็จพระมงกุฎเกล้าเจ้าอยู่หัว), Siāmas karalis (miris 1925. gadā)
• 1895. gads — Edgars Hūvers (Edgar Hoover), pirmais FIB direktors (miris 1972. gadā)
• 1900. gads — Tiune Sugihara (杉原 千畝), japāņu diplomāts (miris 1986. gadā)
• 1907. gads — Leonīds Brežņevs (Леонид Брежнев), PSRS valsts vadītājs (miris 1982. gadā)
• 1909. gads:
  • Stepans Bandera (Степан Бандера), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (miris 1959. gadā)
  • Dena Endrūss (Dana Andrews), amerikāņu aktieris (miris 1992. gadā)
• 1912. gads — Kims Filbijs (Kim Philby), britu un padomju izlūkdienestu dubultaģents (miris 1988. gadā)
• 1919. gads — Džeroms Deivids Selindžers (J. D. Salinger), ASV rakstnieks (miris 2010. gadā)
• 1923. gads — Vasilijs Kononovs (Василий Кононов), PSRS partizāns (miris 2011. gadā)
• 1938. gads — Staņislavs Lugailo (Станислав Люгайло), PSRS volejbolists (miris 2021. gadā)
• 1952. gads — Hameds bin Halīfa al Tānī (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras emīrs
• 1959. gads — Džeina Komerforda (Jane Comerford), Austrālijā dzimusi Vācijas dziedātāja, komponiste, lektore
• 1966. gads — Tihomirs Oreškovičs (Tihomir Orešković), Horvātijas politiķis, uzņēmējs
• 1968. gads — Davors Šukers (Davor Šuker), Horvātijas futbolists
• 1979. gads — Arvīds Reķis, latviešu hokejists
• 1981. gads — Žolts Baumgartners (Zsolt Baumgartner), ungāru autobraucējs
• 1982. gads — Davids Nalbandjans (David Nalbandian), Argentīnas tenisists
• 1986. gads — Glens Deiviss (Glen Davis), ASV basketbolists

Miruši

• 1515. gads — Luijs XII (Louis XII), Francijas karalis (dzimis 1462. gadā)
• 1559. gads — Kristiāns III (Christian 3.), Dānijas karalis (dzimis 1503. gadā)
• 1682. gads — Jēkabs Ketlers (Jakob von Kettler), Kurzemes hercogs (dzimis 1610. gadā)
• 1782. gads — Johans Kristiāns Bahs (Johann Christian Bach), vācu komponists (dzimis 1735. gadā)
• 1817. gads — Martins Heinrihs Klaprots (Martin Heinrich Klaproth), vācu ķīmiķis (dzimis 1743. gadā)
• 1894. gads — Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz), vācu fiziķis (dzimis 1857. gadā)
• 1921. gads — Teobalds fon Bētmanis-Holvēgs (Theobald von Bethmann-Hollweg), Vācijas kanclers (dzimis 1856. gadā)
• 1948. gads — Augusts Lēbers (August Loeber), vācbaltiešu jurists (dzimis 1865. gadā)
• 1957. gads — Tija Banga, latviešu aktrise (dzimusi 1882. gadā)
• 1972. gads — Moriss Ševaljē (Maurice Chevalier), franču aktieris un dziedātājs (dzimis 1888. gadā)
• 2015. gads — Boriss Morukovs (Борис Моруков), Krievijas kosmonauts, ārsts, zinātnieks (dzimis 1950. gadā)
• 2016. gads — Natālija Kola (Natalie Cole), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1950. gadā)
• 2020. gads — Deivids Stērns (David Stern), ASV jurists un uzņēmējs, NBA komisārs (dzimis 1942. gadā)
• 2024. gads — Niklauss Virts (Niklaus Wirth), Šveices datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)

Svētku un piemiņas dienas

• Jaunais gads
• Brunejas neatkrības diena
• Haiti neatkrības diena
• Kubas atbrīvošanas diena
• Kamerūnas neatkarības diena
• Sudānas neatkrības diena
• Čehoslovākijas sabrukuma saistītās dienas:
  • Slovākijas Republikas izveides diena
  • Čehijas valsts atjaunošanas diena
• Dibinātāju diena (Taivāna)
• Vispasaules lūgšanu par mieru diena