12. marts
Izskats
12. marts ir 71. gada diena pēc Gregora kalendāra (72. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 294 dienas.
Vārda dienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1820. gads — visās Vidzemes guberņas baznīcās latviešu un igauņu valodā izsludināja Vidzemes guberņas zemnieku brīvlaišanu.
- 1913. gads — par Austrālijas nākamo galvaspilsētu tika izvēlēta Kanbera (Melburna palika kā pagaidu galvaspilsēta līdz 1927. gadam, kamēr tika uzcelta jaunā pilsēta).
- 1917. gads (j.s, pēc v.s. 27. februāris) — Februāra revolūcija Krievijā: streikotāju pusē pārgāja vairāki armijas pulki. Valsts Domē tika izveidota Pagaidu komiteja, kas uzņēmās jaunas valdības veidošanu.
- 1928. gads — Malta kļuva par Apvienotās Karalistes domīniju.
- 1930. gads — sākās Mahātmas Gandija vadītais 200 jūdžu gājiens uz jūru, lai protestētu pret britu monopolu uz sāli.
- 1934. gads — Igaunijā Konstantīns Petss un Johans Laidoners veica valsts apvērsumu; tika aizliegtas politiskās partijas.
- 1938. gads — Anšluss: Vācijas bruņotie spēki okupēja Austriju, aneksija tika paziņota nākamajā dienā.
- 1940. gads:
- beidza pastāvēt Somijas Demokrātiskā Republika.
- Ziemas karš: Somija un PSRS noslēdza "Maskavas miera līgumu", kurā Padomju Savienībai tika atdota Somijas Karēlija; somu bruņotie spēki un vietējie iedzīvotāji nekavējoties tika evakuēti.
- 1947. gads — tika pasludināta Trumena doktrīna, lai palīdzētu Grieķijai un Turcijai pret spiedienu no PSRS.
- 1948. gads — sākās Kostarikas Pilsoņu karš.
- 1954. gads — starp Somiju un Vāciju oficiāli beidzās karastāvoklis.
- 1967. gads — Suharto pārņēma no Sukarno Indonēzijas prezidentūru.
- 1968. gads:
- Maurīcija ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- pieņemts pašreizējais Maurīcijas karogs.
- 1975. gads — oficiāli beidza pastāvēt Etiopijas impērija.
- 1992. gads — Maurīcija kļuva par republiku, tomēr paliekot par Nāciju Sadraudzības locekli.
- 1993. gads — Bombejā (Mumbajā), Indijā eksplodēja vairākas bumbas, bojā gāja apmēram 300 cilvēku un vairāki simti tika ievainoti.
- 1994. gads — Anglikāņu sadraudzība pirmoreiz par priesteri apstiprināja sievieti.
- 1999. gads — Čehija, Polija un Ungārija pievienojās NATO.
- 2000. gads — nesējraķetes Zenit-3SL avārija, kurā tika zaudēts mobilo sakaru pavadonis ICO F-1.
- 2003. gads:
- 2006. gads — pieņemts pašreizējais Venecuēlas karogs.
- 2020. gads — saistībā ar globālo COVID-19 pandēmiju Latvijā līdz 14. aprīlim tika noteikta ārkārtējā situācija, slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi. Ārkārtējā situācija valstī turpinājās līdz 9. jūnijam.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1270. gads — Šarls Valuā (Charles de Valois), Valuā dinastijas pamatlicējs (miris 1325. gadā)
- 1607. gads — Pauls Gerharts (Paul Gerhardt), vācu baznīcas dziesmu autors (miris 1676. gadā)
- 1637. gads — Anna Haida (Anne Hyde), Džeimsa II pirmā sieva (mirusi 1671. gadā)
- 1658. gads — Džordžs Bērklijs (George Berkeley), īru/angļu filozofs (miris 1753. gadā)
- 1728. gads — Antons Rafaels Mengss (Anton Raphael Mengs), vācu gleznotājs (miris 1779. gadā)
- 1753. gads — Justs Kristiāns fon Loders (Justus Christian Loder), vācbaltiešu ārsts (miris 1832. gadā)
- 1821. gads — Luitpolds (Luitpold), Bavārijas reģents (miris 1912. gadā)
- 1824. gads — Gustavs Roberts Kirhofs (Gustav Robert Kirchhoff), vācu fiziķis (miris 1887. gadā)
- 1835. gads — Saimons Ņūkombs (Simon Newcomb), amerikāņu astronoms (miris 1909. gadā)
- 1858. gads (j.s., pēc v.s. 28. februārī) — Matīss Ārons, latviešu žurnālists, publicists (miris 1939. gadā)
- 1863. gads — Vladimirs Vernadskis (Владимир Иванович Вернадский), krievu zinātnieks (miris 1945. gadā)
- 1877. gads — Vilhelms Friks (Wilhelm Frick), vācu politiķis (miris 1946. gadā)
- 1878. gads — Džemma Galgani (Gemma Galgani), itāļu mistiķe (mirusi 1903. gadā)
- 1881. gads — Veine Tanners (Väinö Tanner), somu politiķis (miris 1966. gadā)
- 1888. gads — Hanss Knapertsbušs (Hans Knappertsbusch), vācu diriģents (miris 1965. gadā)
- 1922. gads — Džeks Keruaks (Jack Kerouac), ASV rakstnieks, dzejnieks (miris 1969. gadā)
- 1923. gads — Volters Širra (Walter Schirra), ASV kosmonauts (miris 2007. gadā)
- 1924. gads — Visvaldis Lācis, Latvijas politiķis (miris 2020. gadā)
- 1925. gads — Harijs Herisons (Harry Harrison), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2012. gadā)
- 1927. gads — Emets Leits (Emmett Leith), ASV fiziķis, elektroinženieris (miris 2005. gadā)
- 1946. gads — Laiza Minelli ( Liza Minnelli), amerikāņu aktrise un dziedātāja
- 1947. gads — Vija Maldupe, latviešu gleznotāja (mirusi 1996. gadā)
- 1949. gads — Imants Resnis, latviešu diriģents
- 1954. gads — Inese Galante, latviešu operdziedātāja
- 1956. gads — Leslija Menvila (Leslie Manville), angļu aktrise
- 1968. gads — Ārons Ekharts (Aaron Eckhart), amerikāņu aktieris
- 1975. gads:
- Edgars Jankausks (Edgaras Jankauskas), lietuviešu futbolists
- Rinalds Muciņš, latviešu jurists un politiķis
- 1978. gads — Arina Tanemura (種村 有菜, Tanemura Arina), japāņu manga māksliniece
- 1982. gads — Iļja Ņikuļins (Илья Владимирович Никулин), krievu hokejists
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 417. gads — Inocents I (Innocentius I), Romas pāvests (dzimšanas gads nav zināms)
- 604. gads — Gregors I (Gregorius I), Romas pāvests (dzimis aptuveni 540. gadā)
- 1915. gads — Viljams Molonijs (William Moloney), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā)
- 1916. gads — Marija fon Ebnere-Ešenbaha (Marie von Ebner-Eschenbach), austriešu rakstniece (dzimusi 1830. gadā)
- 1925. gads — Suņs Džunšaņs (孫中山), ķīniešu revolucionārs (dzimis 1866. gadā)
- 1946. gads — Ferencs Sālaši (Szálasi Feren), ungāru politiķis (dzimis 1897. gadā)
- 1955. gads — Čārlijs Pārkers (Charlie Parker), ASV džeza saksofonists (dzimis 1920. gadā)
- 1956. gads — Boļeslavs Beruts (Bolesław Bierut), poļu komunistu līderis, Polijas prezidents (dzimis 1892. gadā)
- 1998. gads — Beatrise Vuda (Beatrice Wood), ASV māksliniece un keramiķe (dzimusi 1893. gadā)
- 1999. gads — Jehudi Menuhins (Yehudi Menuhin), amerikāņu vijolnieks (dzimis 1916. gadā)
- 2003. gads — Zorans Džindžičs (Zoran Đinđić), Serbijas premjerministrs (dzimis 1952. gadā)
- 2014. gads — Vera Hitilova (Věra Chytilová), čehu kinorežisore (dzimusi 1929. gadā)
Svētku un atceres dienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|