1905. gads
Izskats
- Šis raksts ir par 1905. gadu. Par citām jēdziena 1905 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1905 MCMV |
Ab urbe condita | 2658 |
Armēņu kalendārs | 1354 ԹՎ ՌՅԾԴ |
Asīriešu kalendārs | 6655 |
Bahāju kalendārs | 61—62 |
Bengāliešu kalendārs | 1312 |
Berberu kalendārs | 2855 |
Budistu kalendārs | 2449 |
Birmiešu kalendārs | 1267 |
Bizantiešu kalendārs | 7413—7414 |
Ķīniešu kalendārs | 甲辰年 (Koka drakons) 4601 vai 4541 — līdz — 乙巳年 (Koka čūska) 4602 vai 4542 |
Koptu kalendārs | 1621—1622 |
Etiopu kalendārs | 1897—1898 |
Ebreju kalendārs | 5665—5666 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1961—1962 |
- Shaka Samvat | 1827—1828 |
- Kali Juga | 5006—5007 |
Holocēna kalendārs | 11905 |
Igbo kalendārs | 905—906 |
Irānas kalendārs | 1283—1284 |
Islāma kalendārs | 1322—1323 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4238 |
1905. (MCMV) bija parastais gads, kas sākās svētdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. janvāris — Latvijā sākās 1905. gada revolūcija
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. marts — pirmo oficiālo spēli aizvada Beļģijas hokeja izlase. Šajā spēlē Beļģija uzvarēja Francijas hokeja izlasi ar 3 — 0.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. maijs — Dibināta Dānijas Sociālliberālā partija.
- 27. maijs — Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. jūnijs — Norvēģijas parlaments anulēja Savienību ar Zviedriju.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. oktobris — Norvēģija iegūst neatkarību no Zviedrijas.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. janvāris — Kārlis Gustavs Hempels (Carl Gustav Hempel), vācu/amerikāņu filozofs (miris 1997.)
- 16. janvāris — Anna Sakse, latviešu rakstniece (mirusi 1981.)
- 2. februāris — Aina Renda (Ayn Rand), maerikāņu filozofe (mirusi 1982.)
- 6. februāris — Vladislavs Gomulka (Władysław Gomułka), Polijas politiķis (miris 1982.)
- 19. marts — Alberts Špērs (Albert Speer), nacistu amatpersona (miris 1981.)
- 23. marts — Džoana Kroforda (Joan Crawford), amerikāņu aktrise (mirusi 1977.)
- 14. aprīlis – Georgijs Gaile (Георгий Гайле), padomju valsts darbinieks, Rūpnīcas "VEF" direktors no 1944. līdz 1958. gadam (miris 1968.)
- 15. maijs — Džozefs Kotens (Joseph Cotten), amerikāņu aktieris (miris 1994.)
- 16. maijs — Henrijs Fonda (Henry Fonda), amerikāņu aktieris (miris 1982.)
- 27. maijs — Arvīds Jurgens, latviešu futbolists, hokejists, basketbolists un bendija spēlētājs (miris 1955.)
- 21. jūnijs — Žans Pols Sartrs (Jean-Paul Sartre), franču filozofs un rakstnieks (miris 1980.)
- 29. jūlijs — Žanis Butkus, latviešu virsnieks (miris 1999.)
- 29. jūlijs — Dāgs Hammaršelds (Dag Hammarskjöld), ANO ģenerālsekretārs (miris 1961.)
- 10. augusts — Arnolds Tauriņš, latviešu futbolists (miris 1984.)
- 16. augusts — Marians Rejevskis (Marian Rejewski), poļu kriptogrāfs (miris 1980.)
- 25. augusts — Marija Faustina Kovalska (Maria Faustyna Kowalska), katoļu svētā (mirusi 1938.)
- 31. augusts (j.s., pēc v.s. 18. augustā) — Kārlis Ozoliņš, padomju politiķis (miris 1987.)
- 5. septembris — Arturs Kestlers (Arthur Koestler), britu rakstnieks (miris 1983.)
- 18. septembris — Grēta Garbo (Greta Garbo), zviedru kinoaktrise (mirusi 1990.)
- 28. septembris — Maksis Šmēlings (Max Schmeling), vācu bokseris (miris 2005.)
- 30. septembris — Maikls Pauels (Michael Powell), angļu kinorežisors (miris 1990.)
- 23. oktobris — Felikss Blohs (Felix Bloch), Šveices fiziķis (miris 1983.)
- 25. oktobris — Lūcija Baumane, latviešu aktrise (mirusi 1988.)
- 5. decembris — Oto Premingers (Otto Preminger), amerikāņu kinorežisors (miris 1986.)
- 12. decembris — Vasilijs Grosmans (Василий Семёнович Гроссман), krievu rakstnieks (miris 1964.)
- 17. decembris — Simo Heihe (Simo Häyhä), somu karavīrs (miris 2002.)
- 24. decembris — Hovards Hjūzs (Howard Hughes), amerikāņu aviators (miris 1976.)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. janvāris — Baumaņu Kārlis, latviešu komponists, dramaturgs, dzejnieks (dzimis 1835.)
- 14. janvāris — Ernsts Abe (Ernst Abbe), vācu fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1840.)
- 9. februāris — Ādolfs Mencels (Adolph Menzel), vācu mākslinieks (dzimis 1815.)
- 10. februāris — Mikus Skruzītis, latviešu etnogrāfs un folklorists (dzimis 1861.)
- 17. februāris — Sergejs Aleksandrovičs (Сергей Александрович), Krievijas valsts darbinieks (dzimis 1857.)
- 25. februāris — Viljams Martēns (William Martin), franču burātājs (dzimis 1828. gadā)
- 24. marts — Žils Verns (Jules Gabriel Verne), franču rakstnieks (dzimis 1828.)
- 27. jūnijs — Harolds Mahoni (Harold Mahony), skotu izcelsmes britu tenisists (dzimis 1867.)
- 1. augusts — Henriks Šēbergs (Henrik Sjöberg), zviedru vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1875.)
- 19. augusts — Viljams Adolfs Bugro (William-Adolphe Bouguereau), franču gleznotājs (dzimis 1825.)
- 14. septembris — Pjērs Savornjāns de Braza (Pierre Savorgnan de Brazza), franču kolonizators (dzimis 1852.)
- 18. septembris — Džordžs Makdonalds (George MacDonald), skotu rakstnieks, dzejnieks, mācītājs (dzimis 1824.)
Kalendārs
[labot pirmkodu]Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |