Nāciju Sadraudzība
| Nāciju Sadraudzība Commonwealth of Nations |
|||
|---|---|---|---|
|
|||
 Nāciju Sadraudzības dalībvalstis
|
|||
| Galvenās mītnes vieta |  Marlborough House, Londona, Apvienotā Karaliste
| ||
| Darba valoda | angļu valoda | ||
| Tips | brīvprātīga valstu apvienība[1] | ||
| Dalībvalstis | 54 dalībvalstis
|
||
| Vadītāji | |||
| - | Nāciju Sadraudzības vadītājs | Čārlzs III Vindzors | |
| - | Ģenerālsekretāre | Patrīsija Skotlenda | |
| - | Priekšsēdētājs | Pols Kagame | |
| Dibināšana | neformāli kā Britu Sadraudzība 1926. gadā. Pašreizējā formā kopš 1949. gada | ||
| Platība | |||
| - | Kopā | 29 958 050 km² | |
| Iedzīvotāji | |||
| - | iedzīvotāji 2016. gadā | 2 418 964 000 | |
| - | Blīvums | 75/km² | |
| Mājaslapa thecommonwealth |
|||
Nāciju Sadraudzība (angļu: Commonwealth of Nations), agrāk Britu Sadraudzība (British Commonwealth), ir brīvprātīga 54 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība. Lielākā daļa no dalībvalstīm ir bijušas Britu impērijas sastāvā. Čārlzs III Vindzors ir 15 Sadraudzības personālūnijas valstu karalis; šīs tituls gan ir formāls un nenozīmē reālu politisku kontroli pār šīm valstīm.
Sadraudzība nav politiska savienība, un Apvienotajai Karalistei tajā nav speciālu privilēģiju vai tiesību ietekmēt citu dalībvalstu politiku. Tā ir organizācija, kurā valstis ar atšķirīgu ekonomikas attīstības līmeni var kopīgi un uz vienādiem noteikumiem sadarboties. Organizācijas galvenie mērķi ir veicināt ekonomisko sadarbību starp valstīm, kā arī veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un labu valsts pārvaldi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Organizācijas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad Lielbritānija sāka piešķirt lielāku autonomiju savām kolonijām. 1931. gada Vestminsteras statūti oficiāli atzina dominionu neatkarību, un šīs valstis kļuva par Sadraudzības pamatu.
Pēc Otrā pasaules kara, koloniālās impērijas sabrukuma laikā, arvien vairāk bijušo britu koloniju ieguva neatkarību un pievienojās Sadraudzībai kā suverēnas valstis. 1949. gadā, pieņemot Londona deklarāciju, tika apstiprināts, ka valstis var būt Sadraudzības dalībnieces, arī neatkarīgi no tā, vai tās atzīst Lielbritānijas monarhu kā valsts galvu.
Mūsdienās Nāciju Sadraudzībā ietilpst vairāk nekā 50 valstis no visiem pasaules kontinentiem, kas sadarbojas izglītības, cilvēktiesību, demokrātijas un attīstības jomās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Commonwealth Charter». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. martā. Skatīts: 2019. gada 5. marts.
Recalling that the Commonwealth is a voluntary association of independent and equal sovereign states, each responsible for its own policies, consulting and co-operating in the common interests of our peoples and in the promotion of international understanding and world peace, and influencing international society to the benefit of all through the pursuit of common principles and values
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lloyd T. O. Empire, welfare state, Europe. Oxford : Oxford University Press, 2002.
- McIntyre W.D. The Commonwealth. // The Oxford History of the British Empire. – Volume V: Historiography. /ed. by Robin W. Winks. Oxford : Oxford University Press, 2001.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nāciju Sadraudzība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Beļajeva A. «Britu nāciju sadraudzība Deivida Makintaira darbā „The Commonwealth”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 19. augustā.
- Lauva V. «Britu nāciju sadraudzība Lielbritānijas mūsdienu historiogrāfijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 19. augustā.
- Bane I. «Lielbritānijas impērijas vēstures modelis darbā „The Oxford History of the British Empire”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 19. augustā.
|