Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem. Sastāv no D-glikozes un D-fruktozes cikliskajiem atlikumiem. Saharozes pilnais ķīmiskais nosaukums ir β-D-fruktofuranozil-(2→1)-α-D-glikopiranozīds. Ķīmiski tīra saharoze ir bezkrāsaini monoklīni kristāli ar saldu garšu; šķīst ūdenī. Ķīmiskā vai fermentatīvā hidrolīzē šķeļas līdz glikozei un fruktozei. Sintezējas fotosintēzes procesā augu lapās, uzkrājas stublājos, saknēs, augļos. Daudz saharozes ir cukurbietēs (≈18%), cukurniedru sulā (≈20%). Mikrobioloģiski no saharozes iegūst etilspirtu u.c. vielas. Saharozi plaši izmanto uzturā (pārtikas cukurs), pārtikas, plastmasu, celulozes rūpniecībā.
Saharoze ir sastopama ne tikai cukurbietēs un cukurniedrēs, no kā to iegūst rūpnieciski, bet arī bērzu, kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos dārzeņos un augļos.
