Minska (baltkrievu: Мінск, agrāk Менск, krievu: Минск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī. Tā ir arī Minskas apgabala un Minskas rajona administratīvais centrs, lai gan neiekļaujas šo administratīvo vienību sastāvā. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju. Minska atrodas valsts centrālajā daļā pie Svislačas upes. Valsts saimniecības, kultūras un politiskais centrs. Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) Izpildu komitejas mītnes pilsēta.
Pirmoreiz rakstos pieminēta 1067. gadā kā kaujas vieta starp diviem senkrievu kņaziem. Domājams, ka apdzīvota vieta eksistējusi jau agrāk, tomēr šo mūsdienās uzskata par pilsētas dibināšanas gadu.
Ietilpa Polockas kņazistes sastāvā, pēc lielkņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valsti 1101. gadā sadalīja dalienās, par pirmo Minskas kņazu kļuva viņa dēls Gļebs. 1249. un 1258. gadā Minskas apkārtni postīja Zelta Ordas sirotāji, pēc tam Minskas kņazi bija Lietuvas lielkņazistes vasaļi. 1499. gadā Minska ieguva Magdeburgas tiesības. 1565. gadā kļuva par Minskas vaivadijas centru.
1793. gadā, saistībā ar Polijas—Lietuvas kopvalsts Otro dalīšanu, nonāca Krievijas Impērijas sastāvā, kļūstot par Minskas guberņas centru. 19. gadsimtā pilsēta strauji auga, jo kļuva par dzelzceļa līniju Liepāja—Romni un Maskava—Bresta mezglu.
1918. gada 25. martā Minskā tika deklarēta Baltkrievijas Tautas Republika, bet 1919. gada 1. janvārī — Baltkrievijas PSR. Pēc Rīgas miera līguma Minska iekļāvās Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā, no 1941. gada 22. jūnija līdz 27. jūnijam, Minska tika bombardēta, kā rezultātā tā gandrīz pilnībā tika nopostīta. Pēc kara pilsēta tika atjaunota. 1974. gada 26. jūnijā Minskai tika piešķirts Padomju Savienības goda tituls “Pilsēta varone”.
1984. gadā pilsētā atklāja Minskas metro.
1991. gadā tā kļuva par Baltkrievijas Republikas galvaspilsētu.
Pirms 1812. gada kara simtgades krievu fotogrāfs Sergejs Prokudins-Gorskis Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II uzdevumā 1912. gada vasarā fotografēja vietas (arī Minsku), kas bija saistītas ar Napoleona karagājienu Krievijā. Šim nolūkam viņam piešķīra ar fotolaboratoriju aprīkotu dzelzceļa vagonu.
Minska atrodas Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē. Vidējais augstums virs jūras līmeņa 220 metri. Visaugstākais punkts virs jūras līmeņa (283 m) atrodas Ļešinska ielā, bet zemākais punkts (181,4 m) ir pilsētas dienvidaustrumos, kur atrodas Čižas ūdenskrātuve.
Minskā valdā mēreni kontinentāls klimats. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 700 mm. Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +18,5 °C, bet janvārī tā ir -4,5 °C.
Administratīvi Minska sīkāk dalās 9 rajonos — Centralajā rajonā, Padomju rajonā, Pirmā maija rajonā, Partizānu rajonā, Rūpnīcu rajonā, Ļeņina rajonā, Oktobra rajonā, Maskavas rajonā un Frunzes rajonā.
Oktobra rajonā ietilpst arī Minskas Nacionālā lidosta, kas atrodas 42 km uz austrumiem no Minskas centra.
2020. gadā Minskā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju.
Gads
|
Iedzīvotāji
|
1450 |
5 000
|
1654 |
10 000
|
1667 |
2 000
|
1790 |
7 000
|
1811 |
11 000
|
1813 |
3 500
|
1860 |
27 000
|
1897 |
91 000
|
1917 |
134 500
|
1941 |
300 000
|
1944 |
50 000
|
|
Gads
|
Iedzīvotāji
|
1959 |
509 500
|
1970 |
907 100
|
1972 |
1 000 000
|
1979 |
1 276 000
|
1986 |
1 500 000
|
1989 |
1 607 000
|
1999 |
1 680 000
|
2007 |
1 814 000
|
2009 |
1 838 000
|
2014 |
1 921 807
|
2020 |
2 020 600
|
|
Minskā ir bāzētas vairākas hokeja komandas — Kontinentālajā hokeja līgā spēlē Dinamo, bet Baltkrievijas Ekstralīgā — Keramin un Yunost.
Minskā bāzēti arī septiņi Baltkrievijas Premjerlīgas futbola klubi — Dinamo, Torpedo, Luč, Lokomotiv, FK Minsk, Energetik-BGU, Krumkačy.
Minskā ir dzimuši un auguši futbolists Aļaksandrs Hļebs (1981), ebreju šahists Boriss Gelfands (1968), amerikāņu kino darbinieks Luijs B. Meiers (1882—1957), dziedātājs Aleksandrs Ribaks (1986), politiķis Staņislavs Šuškevičs (1934–2022), padomju fiziķis Jakovs Zeļdovičs (1914-1987).
|
---|
| Galvaspilsēta | |
---|
| Apgabala pakļautības pilsētas - apgabala centri | |
---|
| Citas apgabala pakļautības pilsētas | |
---|
| Rajona pakļautības pilsētas - rajona centri | |
---|
| Citas rajona pakļautības pilsētas | |
---|
|
|
---|
| | | * apgabala līmeņa municipalitāte |
|
|
---|
| Rietumeiropa | Ziemeļeiropa | Centrāleiropa | Dienvideiropa | Austrumeiropa | |
- Amsterdama, Nīderlande
- Andora la Velja, Andora
- Berne, Šveicea
- Brisele, Beļģija
- Daglasa, Menas Sala
- Dublina, Īrija
- Gibraltārs, Gibraltārs
- Lisabona, Portugāle
- Londona, Apvienotā Karaliste
- Luksemburga, Luksemburga
- Madride, Spānija
- Monako, Monako
- Parīze, Francija
- Sentheljēra, Džērsija
- Sentpīterporta, Gērnsija
- Vaduca, Lihtenšteina
|
- Helsinki, Somija
- Kopenhāgena, Dānija
- Longjērbīene, Svalbāra
- Mariehamna, Olande
- Oslo, Norvēģija
- Reikjavika, Islande
- Rīga, Latvija
- Stokholma, Zviedrija
- Tallina, Igaunija
- Touršhavna, Fēru Salas
- Viļņa, Lietuva
| |
- Ankara‡, Turcija†
- Atēnas, Grieķija
- Nikosija‡, Kipra, Ziemeļkipra1
- Podgorica, Melnkalne
- Roma, Itālija
- Sanmarīno, Sanmarīno
- Priština, Kosova
- Sarajeva, Bosnija un Hercegovina
- Skopje, Ziemeļmaķedonija
- Tirāna, Albānija
- Valleta, Malta
- Vatikāns, Vatikāns
- Zagreba, Horvātija
|
- Baku, Azerbaidžāna†
- Bukareste, Rumānija
- Chinvala, Dienvidosetija†1
- Erevāna, Armēnija†
- Kijiva, Ukraina
- Kišiņeva, Moldova
- Minska, Baltkrievija
- Maskava, Krievija†
- Astana, Kazahstāna†
- Sofija, Bulgārija
- Suhumi, Abhāzija†1
- Tbilisi, Gruzija†
- Tiraspole, Piedņestra1
|
| | |
|