Dienvideiropa
— Ziemeļeiropa
— Rietumeiropa
— Austrumeiropa
— Dienvideiropa
Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.[2]
Šim terminam nav skaidras definīcijas un tas var variēt atkarībā no tā vai ģeogrāfiski, kulturāli, lingvistiski vai vēsturiski faktori tiek ņemti vērā. Francijas dienvidi bieži tiek ieskaitīti Dienvideiropā, taču visa Francija reti (no lingvistiski-kulturāla viedokļa) tiek iekļauta šajā reģionā.
Dienvideiropas valstis pēc ANO definīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) piedāvātās definīcijas Dienvideiropā atrodas 16 valstis un viena atkarīgā teritorija. Tās ir uzskaitītas zemāk. Citās piedāvātajās definīcijās Dienvideiropā iekļauj arī Bulgāriju, Turciju, Franciju, Monako.
| Valsts | Platība, km2 | Galvaspilsēta |
|---|---|---|
 Albānija
|
28748 | Tirāna |
 Andora
|
468 | Andora la Velja |
 Bosnija un Hercegovina
|
51197 | Sarajeva |
 Grieķija
|
131957 | Atēnas |
 Horvātija
|
56610 | Zagreba |
 Itālija
|
301323 | Roma |
 Kosova
|
10887 | Priština |
 Malta
|
316 | Valleta |
 Melnkalne
|
13812 | Podgorica |
 Portugāle
|
92345 | Lisabona |
 Sanmarīno
|
61 | Sanmarīno |
 Serbija
|
77474 | Belgrada |
 Slovēnija
|
20253 | Ļubļana |
 Spānija
|
504782 | Madride |
 Vatikāns
|
0.44 | Vatikāns |
 Ziemeļmaķedonija
|
25713 | Skopje |
- Atkarīgās teritorijas
| Valsts | Platība, km2 | Galvaspilsēta |
|---|---|---|
 Gibraltārs (Apvienotās Karalistesaizjūras teritorija) |
6.5 | Gibraltārs |
No šīm valstīm sešas ir iekšzemes valstis — Andora, Kosova, Sanmarīno, Serbija, Vatikāns, Ziemeļmaķedonija. Reģionā ir vairākas pundurvalstis — Andora, Malta, Sanmarīno un Vatikāns (arī Monako citas Dienvideiropas definīcijas gadījumā, kā arī Gibraltāru var apskatīt kā pundurvalstiņu).
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dienvideiropā ir vairāki vulkāni, tie atrodas Itālijā. Slavenākie no tiem ir Etna, Vezuvs un Stromboli.
Lielākā daļa no valstīm atrodas pie Vidusjūras. Lielākā Vidusjūras sala Sicīlija pieder Itālijai. Lielākā daļa no Itālijas atrodas Apenīnu pussalā.
Egejas jūra ir ļoti bagātīga ar salām; lielākā daļa no tām pieder Grieķijai. Tai pieder vairāk nekā 2000 salu. Lielākā no šīm salām ir Krēta.
Baleāru Salas pieder Spānijai, tās ir tūristu ļoti iecienītas salas. Baleāru salu lielāka ir Palma, kas atrodas Maļorkas salā.
Adrijas jūras austrumu piekrastē atrodas Dalmācija, kas pieder Horvātijai.
Tūrisma objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu],_Kolosseum_--_2024_--_0610.jpg)
Tā kā Dienvideiropā valda Vidusjūras klimats, tad šo reģionu ir iecienījuši daudzi tūristi. Slavenākie tūristu apskates objekti ir šādi:
- Kolizejs (atrodas Romā);
- Svētās Ģimenes baznīca (atrodas Barselonā);
- Atēnu akropole (atrodas Atēnās);
- Vezuvs (netālu no Neapoles);
- La Scala (atrodas Milānā);
- Sultāna Ahmeda mošeja (atrodas Stambulā);
- Olimpija (atrodas Peloponēsas pussalā).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Composition of macro geographical (continental) regions, geographical sub-regions, and selected economic and other groupings». ANO. Skatīts: 2017. gada 2. martā.
- ↑ Southern Europe Arhivēts 2017. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē. no Multilingual Thesaurus of the European Union (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvideiropa.
 | Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|