Maladzječna
Maladzječna | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Маладзечна Молодечно | |||
![]() Maladzječnas centrālais laukums | |||
| |||
Koordinātas: 54°18′26″N 26°50′20″E / 54.30722°N 26.83889°EKoordinātas: 54°18′26″N 26°50′20″E / 54.30722°N 26.83889°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Apgabals | Minskas apgabals | ||
Rajons | Maladzječnas rajons | ||
Pilsētas tiesības | 1929 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 33 km2 | ||
Iedzīvotāji (2025)[1] | |||
• kopā | 88 290 | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
Mājaslapa |
www | ||
![]() |
Maladzječna (baltkrievu: Маладзечна) jeb Molodečna (krievu: Молодечно) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Maladzečnas rajona centrs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1388. gadā. Atradās Lietuvas lielkņazistē. Pilsēta pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. 1812. gadā 4. decembrī netālu no Maladzječnas notika krievu un franču armiju kauja. No 1918. līdz 1939. gadam - Polijas sastāvā, no 1929. gada pilsēta. Pievienota PSRS Molotova—Ribentropa pakta rezultātā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 26. jūnija līdz 1944. gada 5. jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā. No 1944 līdz 1960 - apgabala centrs. Kopš 1991. gada - neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā. No 1993. gada Maladzječna ir baltkrievu dziesmas un dzejas festivāla galvaspilsēta.
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mašīnbūves un metāla apstrādes, kokapstrādes, celtniecības, vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi.
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Futbola klubs "Maladzječna". Pilsētā ir stadions ar 4500 vietām, starptautiskais pludmales volejbola stadions parkā, ledus pils, šaha, dambretes un bridža klubs.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zeliks Akselrods (1904—1941) — rakstnieks
- Mejers Akselrods (1902—1970) — gleznotājs
- Tatjana Bjelanohaja (dz. 1984) — dzejniece un dziedātāja
- Irina Haņecka (dz. 1961) — vēsturnieks, arheologs
- Aļaksandrs Hriškevičs (dz. 1961) — gleznotājs
- Uladzimirs Karicjka (dz. 1979) — futbolists
- Aļaksandrs Kahanouskis (dz. 1963) — vēsturnieks
- Aļaksandrs Kuhans (dz. 1991) — futbolists
- Jans Stanislavs Sapeha (1589—1635) — Lietuvas lielkņazistes lielais maršals
- Ludmila Siļnova (dz. 1957) — dzejniece
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēstures pieminekļi:
- Pilskalns vietā, kur no 15. līdz 19. gadsimtam atradās Maladzječnas pils
- 1762. gada antitrinitaru seminārs (tagad rūpnīcas cehs)
- 1871. gada pareizticīgo baznīca
- 1891. gada koka slimnīca
- 19. gadsimta otrās puses sinagoga
- 1907. gada dzelzceļa stacija
- 1924. — 1939. gadu Polijas kara pilsētiņas komplekss
- 19. gadsimta beigu — 20. gadsimta sākuma apbūves fragmenti
Sadraudzības pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Velingrada, Bulgārija
Jelgava, Latvija
Irpiņa, Ukraina
Kolomna, Krievija
Paņeveža, Lietuva
Pjotrkova Tribunalska, Polija
Sokulka, Polija
Florešti, Moldova
Čerepoveca, Krievija
Eslingene, Vācija
Elektrēni, Lietuva
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maladzječna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Maladzječna vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)
![]() | Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|