Hartūma
| Hartūma | ||
|---|---|---|
| galvaspilsēta | ||
| الخرطوم | ||
 | ||
| ||
  Hartūma  Hartūma | ||
| Koordinātas: 15°34′N 33°36′E / 15.567°N 33.600°EKoordinātas: 15°34′N 33°36′E / 15.567°N 33.600°E | ||
| Valsts |
 Sudāna | |
| Pavalsts | Hartūma | |
| Platība | ||
| • galvaspilsēta | 28 165 km2 | |
| Augstums | 382 m | |
| Iedzīvotāji (2024. gadā)[1] | ||
| • galvaspilsēta | 6 542 070 | |
| • blīvums | 232,3/km² | |
| • aglomerācija | 8 363 915 | |
| Laika josla | EAT (UTC+3) | |
| Sadraudzības pilsētas | ||
| • Ammāna |
 Jordānija | |
| • Kaira |
 Ēģipte | |
| • Stambula |
 Turcija | |
| • Sanktpēterburga |
 Krievija | |
| • Uhaņa |
 Ķīna | |
 Hartūma Vikikrātuvē | ||
Hartūma (arābu: الخرطوم, al-Kharṭūm) ir Sudānas galvaspilsēta un valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Pilsēta atrodas Sudānas centrālajā daļā, kur satiekas Zilā un Baltā Nīla, veidojot Nīlas upi. Šī stratēģiskā atrašanās vieta padara Hartūmu par nozīmīgu transporta, tirdzniecības un administratīvo centru. 2024. gadā pilsētā dzīvoja 6,5 miljoni iedzīvotāju.[1] Hartūma kopā ar tās piepilsētām — Omdurmānu un Hartūmbahrī (Ziemeļhartūmu) — veido Hartūmas aglomerāciju. Pilsētā atrodas Sudānas valdības institūcijas, vēstniecības un izglītības iestādes, tostarp Hartūmas Universitāte, kas ir vecākā universitāte Sudānā.[2]
Pilsētai ir vērā ņemama vēsturiskā un politiskā nozīme, jo tā ir bijusi vairāku konfliktu, sacelšanos un pārmaiņu centrā gan koloniālajā laikmetā, gan pēc Sudānas neatkarības iegūšanas. Mūsdienās Hartūma ir strauji augoša pilsēta ar attīstītu infrastruktūru, lai gan tai joprojām ir jārisina sociālekonomiskās un politiskās problēmas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hartūmas reģions vēsturiski ir bijis apdzīvots jau senajos laikos, pateicoties tā stratēģiskajai atrašanās vietai Nīlas krastos. Teritorija atradās senās Kušas valsts ietekmes zonā. Lai gan mūsdienu Hartūmas vietā nebija lielas, senas pilsētas, šis reģions kalpoja kā svarīgs tirdzniecības un kultūras centrs starp Ēģipti, Āfrikas iekšzemi un Arābiju.
_b_617.jpg)
Hartūma tika dibināta 1821. gadā kā Osmaņu impērijas Ēģiptes elajeta valdnieka Muhameda Alī administratīvais centrs. Pilsēta attīstījās kā militāra un tirdzniecības bāze, kur vergi un ziloņkauls tika tirgoti tālāk uz Ēģipti.[3] 19. gadsimta beigās Hartūma kļuva par Mahdi sacelšanās centru. 1885. gadā pēc Hartūmas aplenkšanas pilsētu ieņēma mahdisti. Aplenkuma laikā tika nogalināts Ēģiptes gubernators ģenerālis Čārlzs Džordžs Gordons. Mahdistu valdīšana ilga līdz 1898. gadam, kad lorda Kičenera vadītie angļu-ēģiptiešu spēki sakāva mahdistus Omdurmānas kaujā un atjaunoja koloniālo pārvaldi. 20. gadsimta pirmajā pusē Hartūma bija Angļu-ēģiptiešu Sudānas administratīvais centrs, kurā attīstījās infrastruktūra, izglītība un tirdzniecība.
Sudāna 1956. gadā ieguva neatkarību, un Hartūma kļuva par valsts galvaspilsētu. Pēc neatkarības iegūšanas pilsēta piedzīvoja strauju izaugsmi un kļuva par politisko, izglītības un ekonomikas centru. Tomēr Sudānas politisko vēsturi kopš neatkarības iezīmē vairāki militārie apvērsumi, pilsoņu kari un nemieri. Hartūma 20. gadsimta otrajā pusē kļuva par svarīgu vietu starptautiskās diplomātijas un konfliktu risināšanas procesā, tostarp 1967. gada Arābu valstu līgas samitā, kur tika pieņemti tā dēvētie “Hartūmas trīs nē” (nē mieram ar Izraēlu, nē atzīšanai, nē sarunām).
21. gadsimtā Hartūma piedzīvoja strauju urbanizāciju un ekonomisko izaugsmi, tomēr pilsētai nācās saskarties arī ar nopietniem izaicinājumiem. 2011. gadā Dienvidsudānas neatkarības pasludināšana noveda pie ekonomikas satricinājumiem, jo Sudāna zaudēja lielāko daļu naftas resursu.[4] Pēdējās desmitgadēs Hartūma ir bijusi arī politisko nemieru un protestu centrs, īpaši 2018.–2019. gada revolūcijas laikā, kad tika gāzts ilggadējais prezidents Omārs el Bešīrs. Pilsētā notikušas vairākas militāras sadursmes un protesti pret pārvaldību, un tā turpina būt svarīgs reģionālās politikas centrs. Lai gan Hartūma attīstās kā mūsdienīga pilsēta ar jauniem infrastruktūras projektiem un augošu ekonomiku, tā joprojām saskaras ar politisko nestabilitāti, ekonomiskiem izaicinājumiem un sociālām problēmām.
Ģeogrāfija un klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hartūma atrodas Sudānas centrālajā daļā, kur Zilā un Baltā Nīla satek, izveidojot Nīlas upi. Pilsēta atrodas aptuveni 380 metrus virs jūras līmeņa un veido vienotu metropoles teritoriju kopā ar Omdurmānu un Hartūmbahrī (Ziemeļhartūmu). Hartūmas reljefam raksturīga līdzena, smilšaina teritorija ar minimālām augstuma izmaiņām. Tā kā pilsēta atrodas Nīlas krastos, tās tuvumā ir auglīgākas teritorijas, taču ārpus upes ielejas dominē pustuksneša un tuksneša ainava.
Hartūmai ir tipisks karstais tuksnešu klimats (BWh), kam raksturīgas ļoti augstas temperatūras un minimāli nokrišņi. Vasaras mēnešos (no maija līdz septembrim) dienas gaisa temperatūra bieži pārsniedz 40 °C, un nakts laikā tā reti pazeminās zem 25 °C. Ziemas periodā (no decembra līdz februārim) temperatūras ir mērenākas — dienās aptuveni 25–30 °C, bet naktīs tās var nokrist līdz 10–15 °C. Nokrišņi Hartūmā ir ļoti niecīgi, un gada vidējais nokrišņu daudzums nepārsniedz 100–150 mm. Lietus galvenokārt nolīst jūlija un augusta mēnešos, bet pārējā gada laikā nokrišņi ir ļoti maz.
Pilsēta bieži, īpaši sausajā sezonā, saskaras ar smilšu vētrām, kas tiek sauktas par haboob. Tās var ievērojami samazināt redzamību un ietekmēt gaisa kvalitāti. Ņemot vērā Hartūmas klimatiskos apstākļus, ūdens pieejamība un siltuma ietekme uz pilsētas iedzīvotājiem ir būtiski vides izaicinājumi.
Demogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hartūma ir Sudānas lielākā un visstraujāk augošā pilsēta. 2024. gadā pilsētā dzīvoja 6,5 miljoni iedzīvotāju.[1] Pilsētas aglomerācijā, kas ietver arī Omdurmānu un Hartūmbahrī (Ziemeļhartūmu), dzīvo vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Hartūmas aglomerācija ir sestā lielākā Āfrikā.[5] Iedzīvotāju skaits ir būtiski pieaudzis pēdējās desmitgadēs, galvenokārt migrācijas dēļ no citām Sudānas daļām, jo īpaši no kara skartajiem reģioniem, piemēram, Dārfūras un Dienvidkordofānas.[6] Hartūmas iedzīvotāji ir etniski daudzveidīgi, atspoguļojot Sudānas vispārējo etnisko sastāvu. Pilsētā dzīvo dažādas grupas, tostarp arābu cilšu pārstāvji, nuerieši, furieši, bežas, kā arī citas Nīlas ielejas un Āfrikas tautas. Migrācijas un urbanizācijas rezultātā etniskās robežas pilsētā kļūst arvien mazāk izteiktas, un daudzi iedzīvotāji identificē sevi kā sudāniešus bez precīzas etniskās piederības norādes.
Oficiālā valoda Hartūmā un visā Sudānā ir arābu valoda, kas tiek lietota pārvaldē, izglītībā un plašsaziņas līdzekļos. Daudzi iedzīvotāji runā arī angļu valodā, īpaši jaunākā paaudze un izglītoti pilsētnieki. Papildus tam pilsētā tiek runāts arī dažādās vietējās valodās, piemēram, nūbiešu, bežu, furiešu un citās Āfrikas valodās. Hartūmā dominē islāms, un lielākā daļa iedzīvotāju ir sunnītu musulmaņi.[7] Islāms ietekmē gan pilsētas kultūru, gan likumdošanu. Pilsētā ir arī neliela kristiešu kopiena, galvenokārt dienvidsudāniešu un ārvalstu strādnieku vidū, kā arī dažas tradicionālo Āfrikas ticību paliekas starp migrantu kopienām. Kultūras un reliģiskā daudzveidība atspoguļojas pilsētas sabiedriskajā dzīvē, tomēr islāmam ir dominējoša loma gan likumos, gan sociālajās normās.
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lidmašīnas, kas šķērso Āfriku ziemeļu–dienvidu virzienā vai pretēji, parasti nolaižas Hartūmas starptautiskajā lidostā un tad turpina ceļu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Khartoum, Sudan Population 2024» (angļu). World Population Review. Skatīts: 2025. gada 3. februārī.
- ↑ «University of Khartoum» (angļu). University of Khartoum. Skatīts: 2025. gada 3. februārī.
- ↑ Scopas Poggo. «Southern Sudanese Systems of Slavery» (angļu). Oxford Research Encyclopedia of African History. doi:10.1093/acrefore/9780190277734.013.884. Skatīts: 2025. gada 3. februārī.
- ↑ «Ziņojuma projekts par starptautiskās sabiedrības centieniem saistībā ar attīstības un valsts izveides sekmēšanu Dienvidsudānā». Eiropas Palrlamens - Attīstības komiteja. Skatīts: 2025. gada 4. februārī.
- ↑ «Mapped: Africa’s Population Density Patterns». visualcapitalist.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 4. februārī.
- ↑ «Pieņemtie teksti Ceturtdiena, 2019. gada 17. janvāris - Strasbūra». Eiropas Parlaments. Skatīts: 2025. gada 4. februārī.
- ↑ «Religion of Sudan» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 4. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hartūma.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|