Jordānija (arābu: الأردن), oficiāli Jordānijas Hašimītu Karaliste (المملكة الأردنية الهاشمية), ir valsts Tuvajos Austrumos. Tā robežojas ar Izraēlu ziemeļrietumos, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta ir Ammāna, kura ir arī visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija.
No 1516. līdz 1918. gadam mūsdienu Jordānijas teritorija bija mazapdzīvota Osmaņu impērijas province. 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākas arābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja šīs osmaņu teritorijas. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadā Saiksa—Piko vienošanās paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos: Sīrija piederēs Francijai, bet Irāka, Transjordānija (teritorija uz austrumiem no Jordānas upes), Palestīna un Ēģipte - Lielbritānijai. 1921. gadā tika izveidota britu mandātteritorija- Transjordānas emirāts, kas 1946. gada 17. jūnijā ieguva neatkarību. Jordānija iesaistījās karā pret Izraēlu 1948. gadā un Sešu dienu karā 1967. gadā. 1994. gadā ar Izraēlu tika noslēgts miera līgums.
2014. gadā iedzīvotāju skaits Jordānijā bija apmēram 7,9 miljoni. 92% iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti), 6%- kristieši. 1950. gadā kristiešu bija 30%, taču musulmaņu imigrācijas dēļ īpatsvars ir sarucis. Apmēram puse Jordānijas iedzīvotāju ir palestīniešu izcelsmes.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jordānija.
