Kantors dzimis Portugāles ebreju izcelsmes Dānijas tirgotāja ģimenē un līdz 11 gadu vecumam dzīvoja Krievijā. 1856. gadā ģimenē pārcēlās uz Vīsbādeni, vēlāk uz Frankfurti pie Mainas. 1862. gadā Kantors iestājās CīrihesETH. Vēlāk studēja Berlīnes Universitātē. 1867. gadā sāka strādāt Halles Universitātē, kur arī pagāja viņa matemātiķa karjera. Dzīves otrajā pusē sirga ar depresiju. 1904. gadā Britu Karaliskā Biedrība piešķīra Kantoram sudraba godalgu - augstāko apbalvojumu, ko drīkstēja piešķirt matemātiķim.
Kantora darbi matemātikā starp 1874. un 1884. gadu ir kopu teorijai sākums. Pirms Kantora bija pazīstamas tikai galīgas kopas un "bezgalīgas kopas". Kantors parādīja, ka bezgalīgām kopām eksistē bezgalīgi daudz iespējamie apjomi, un kopu teorija nav kaut kas triviāls, bet prasa tālākus pētījumus.
No kopu teorijas izrietēja vairāki neintuitīvi secinājumi gan matemātikā, gan filozofijā. Kantora idejas viņa dzīves laikā kritizēja vairāki ievērojami matemātiķi un filozofi, to starpā Anrī Puankarē, Kantora skolotājs Leopolds Kronekers un Ludvigs Vitgenšteins. Savukārt 1926. gadā Dāvids Hilberts rakstīja "Neviens mūs neizraidīs no paradīzes, ko radīja Kantors" (Aus dem Paradies, das Cantor uns geschaffen, soll uns niemand vertreiben können).
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Georgs Kantors.
