Ēzops[1] (Αἴσωπος, dzīvojis, iespējams, 6.gs. p.m.ē.) bija sengrieķufabulists, viņš tradicionāli tiek uzskatīts par fabulas žanra aizsācēju. Saskaņā ar leģendu Ēzops bijis vergs, tomēr nekādu drošu ziņu par Ēzopa dzīvi nav. Jau antīkajā pasaulē par viņa iespējamo dzimšanas vietu izvirzīta Trāķija, Ēģipte, Atēnas, Etiopija, Sama un citas vietas. Ēzopu savos darbos minējuši Aristofans, Platons, Ksenofonts un Aristotelis. Apvienojot šajos darbos sniegto informāciju, jāsecina, ka Ēzops, iespējams, piederējis kādam Ksantam, kas dzīvojis Samas salā; Ēzops ticis atbrīvots un pēc tam dzīvojis Līdijas valdnieka Krēza galmā, kur ticies ar Solonu. Peisistrata valdīšanas laikā viņš varbūt viesojies Atēnās. Kā rakstījis grieķu vēsturnieks Hērodots, Ēzops nogalināts Delfos, lai gan viņa nāves iemesls nav nosaukts.
Ēzopa fabulām ir izteikti didaktisks un moralizējošs raksturs, tās ir vienkāršas un lakoniskas.
↑Arturs Hansons (2019). Sengrieķu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Antiquitas Viva: Studia Classica. LU Akadēmiskais apgāds. 38. lpp. ISBN978-9934-18-422-2. ISSN2255-9779. "20. gadsimta pirmajā pusē bija sastopamas formas Ezops un Esops (sk. datubāzi periodika.lv); 1922. gadā izdotā Ernesta Felsberga Grieķu īpašvārdu pareizrakstība latviešu valodā norāda formu Ēsōps (Felsbergs, 1922, 19). Ā. Feldhūns 1974. gadā kā stabili ieviesušos formu norāda Ēsops, taču jau dažus gadus vēlāk iznākušajā LPE ir Ēzops (LPE, 3. sēj., 1983, 246), kas arī tagad ir visizplatītākā forma."
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēzops.
