Pāriet uz saturu

Karbonilgrupa

Vikipēdijas lapa
Karbonilgrupa (iekrāsota zilā krāsā)

Karbonilgrupa (>C=O) ir divvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas sastāv no viena oglekļa un viena skābekļa atoma. Karbonilgrupu saturošas vielas organiskajā ķīmijā sauc par karbonilsavienojumiem (neorganiskie metālu karbonili ir pavisam cita rakstura vielas, kas pieder pie kompleksajiem savienojumiem). Karbonilgrupu, kas saistīta ar diviem oglekļa atomiem, sauc arī par ketogrupu, jo tā ir ketonu pamatā.[1] Ja karbonilgrupai pievienots viens ūdeņraža atoms, veidojas aldehīdgrupa −CHO. To saturošos karbonilsavienojumus sauc par aldehīdiem. Savukārt karbonilgrupu ar pievienotu hidroksilgrupu sauc par karboksilgrupu −COOH. Karboksilgrupa ir karbonskābju funkcionālā grupa. Atsevišķi tiek izdalīti hinoni — vielas, kuru molekulās ir sešlocekļu cikls ar divām dubultsaitēm un divām karbonilgrupām, kā arī ketēni — vielas, kuru molekulās karbonilgrupa ar dubultsaites palīdzību saistīta ar vienu oglekļa atomu.

Pats vienkāršākais karbonilsavienojums ir formaldehīds, kura molekula sastāv no karbonilgrupas, kam pievienoti divi ūdeņraža atomi. Pie karbonilsavienojumiem nosacīti var pieskaitīt arī tādas neorganiskas vielas kā fosgēns.

Pazīstamākie karbonilsavienojumi
Vielu klase Struktūra Vispārīgā formula
Aldehīdi RCHO
Ketoni RCOR'
Esteri RCOOR'
Karbonskābju amīdi RCONR’R"
Acilhalogenīdi RCOX, X=F,Cl,Br
Karbonskābes RCOOH
Karbonskābju anhidrīdi R(CO)O(OC)R'
  1. Ojārs Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1977, 422. lpp.