Pīruna
Izskats
Pīruna (latvīšu: paruna) — eiss, cieški ritmiskys kura naviņ tipiskys nūrisis voi pasaruodīņa izsacejums (pīv., Caur glupu golvu i kuojom namīrs). Nareši pīrunuos lītojama alegoreja (pīv., Svīd vāzu prīškā, prīškā i atrassi). Pīrunu tiemej paremiologeja.
Latgaļu pīrunu pīvadumi
[pataiseit | labot pirmkodu]A
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ar acim teiruma naaparsi.
- Acīs lobs, aiz ocu nalobs.
- Acs apsabeist, a rūkys padora.
- Akmiņs na spylvyns, boguots na rods.
- Apleik uobeļs skaists, vydā sapivs.
- Ar acim redz tuoli, ar protu vēļ tuoļuok.
- Ar akminim zvaigžņu nu dabasu nanūgrauduosi.
- Ar dvašu vieja naatpyussi.
- Ar lizeiku klāva naizmiezsi.
Ā
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ād kai lels veirs, struodoj kai čyguons pi zemnīka.
- Ād vīns cylvāks ūtra vysleidza kai zivs zivi azarā.
B
[pataiseit | labot pirmkodu]- Bez laika nasvīd izkapts kryumūs.
- Bez suopu nivīns nav pīdzims.
- Boda laikā i vylks dzērvinis losa.
- Bogotam i čorts bārnus auklej.
C
[pataiseit | labot pirmkodu]- Cyta acī smylgu redz, sovā bolkys naredz.
- Cyuka atēss golvu, pats kieneņš nadaliks kluot.
Č
[pataiseit | labot pirmkodu]- Čāpstynoj āzdams kai cyuka pi silis.
- Čyuska mat uodu, ni tykumu.
- Čorts čortam i kūrpis šyun.
D
[pataiseit | labot pirmkodu]- Da kuozu i akmiņs veļās.
- Daudzi aicynuots, moz izlaseits.
- Deveni omoti, dasmyts bods.
- Dīvs deve, Dīvs jēme.
E
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ej ustobā ar volūdu, teirumā ar paleigu.
- Es gūvi aiz rogu tureišu, a cyti lai slauc.
Ē
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ērce dzer ašņa, ļauns cylvāks spāka.
G
[pataiseit | labot pirmkodu]- Gaidi, cikom gaiļs ūlu izdēs.
- Gari moti, eiss pruots.
- Glums kai zuts.
- Gribi ar veizem dabasūs tikt.
I
[pataiseit | labot pirmkodu]- Izdūmuoja kai suņs pīktdīnis.
- Iz ūtra loba plota acs.
Ī
[pataiseit | labot pirmkodu]- Īluopeņ, verīs, kaida drēbeite!
J
[pataiseit | labot pirmkodu]- Jauna putra plepinej, vaca buoba sepinej.
K
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ka dūd, to ēd, ka syt, to bēdz!
- Kai aizasauc, tai atsasauc.
- Kam meiksta mēle, tam peirāgs.
- Kam uobeļi, tam i moksuotuoji.
L
[pataiseit | labot pirmkodu]- Lai dūmoj zyrgs, jam lela golva.
- Lobs loba namaitoj.
- Lobuok ar gudru izgaisynuot na ar glupu atrast.
M
[pataiseit | labot pirmkodu]- Muotis meiluma da jiurys dziļuma, tāva meiluma da iuzu dziļuma.
N
[pataiseit | labot pirmkodu]- Na vysu to var ēst, kū acs redz.
- Nasvīd ar akmini valnam, tiks Dīvam.
- Našpļaun cytam acīs, pošam viejs īness.
- Našpļauņ vacā okā, daīs atsadzert.
O
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ogruok beju jauns i šmuks, niu tikai šmuks.
- Okā zalta naatrassi.
- Oklajam daudzi kas pīsaruoda.
P
[pataiseit | labot pirmkodu]- Pa bolsam i volūda, pa veiram dareišona.
- Pa zyrgam i vazums.
- Plotys acs, šaurs vādars.
- Progoreigys acs vys ēst grib.
R
[pataiseit | labot pirmkodu]- Roskošs dyrsu kosa.
- Runoj, kai cymdūs!
S
[pataiseit | labot pirmkodu]- Sajādz tikpat cik vucyns nu gradusnīka.
- Sevkurs sovu uodu sorgoj.
- Svīd vāzu prīškā, prīškā i atrassi.
Š
[pataiseit | labot pirmkodu]- Švaks tys putyns, kas sovā pereklī diersna.
T
[pataiseit | labot pirmkodu]- Taisnam cylvākam taisna runa.
- Taisuos kai vysta iz diešonu.
- Teic olā, nateic mysā.
- Tys aiz taida i aizastuoj.
- Troks voi nu Rogovkys.
U
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ubogam i kule par zvonu.
- Uobeļs nu uobeļneicas natuoļ kreit.
Ū
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ūtram sova pruota naīliksi.
V
[pataiseit | labot pirmkodu]- Veirs kai ūzuls, pipss kai dīgs.
- Vīna vuška viekš, vysys daboj.
- Vuškys vylka nakūž.
Z
[pataiseit | labot pirmkodu]- Zam akmiņa maize naaug.