Zelts kā investīcija

Investīcija zelta monētās ir populārs veids, kā uzkrāt zelta rezerves.

Vēsturiski zelts kā investīcija ir kalpojis par salīdzinoši stabilu ilgtermiņa ieguldījumu, kur katru gadu visā pasaulē tiek pārdotas aptuveni 1000 tonnas zelta stieņu.

Zelts ir tradicionāli ticis izmantots kā maiņas līdzeklis, līdz ar to tam ir salīdzinoši augsta likviditāte. Tāpat investīcija zeltā var būt ļoti labs mehānisms cīņā pret inflāciju, kas tādējādi ilgtermiņā ļauj saglabāt savu uzkrājumu pirktspēju. Šo iemeslu dēļ bieži vien investoriem tiek rekomendēts konvertēt aptuveni 10-20% no sava ieguldījuma portfeļa zeltā.

Šveice ir pasaulē lielākais zelta importētājs un eksportētājs, kurā darbojas četras lielākās zelta ražotnes — Argor-Heraeus, Metalor, PAMP un Valcambi. Šveices uzņēmumi apstrādā 2/3 no pasaules zelta, kas ir aptuveni 2700 tonnas gadā.

Raksturojums

Priekšrocības

Investīcijas zeltā sniedz vairākas priekšrocības, kas dažkārt nav sastopamas citos ieguldījumu veidos:

• Viegli uzsākt — sākt investēt zeltā, iegādājoties stieņus vai monētas, ir relatīvi vienkārši, tam nav nepieciešamas ļoti lielas naudas summas vai speciālas zināšanas.
• Atbalsts pret inflāciju — naudas daudzumam palielinoties sabiedrībā, krītas tās vērtība, taču, naudai (valūtai) paliekot mazāk vērtīgai, inflācijas rezultātā pieaug zelta cena.
• Augsta likviditāte — zeltam ir salīdzinoši augsta likviditāte, kas nozīmē, ka to samērā ātri ir iespējams pārdot un konvertēt atpakaļ uz skaidru naudu.
• Nodokļu atvieglojumi — investējot zeltā, bieži vien ir jāmaksā mazākas nodokļu likmes nekā strādājot par algu. Pārdodot zeltu, ir jāmaksā tikai kapitāla pieauguma nodoklis no tās summas, kas kopš pirkšanas brīža tika iegūta pa virsu. Turklāt, pērkot zeltu Latvijā un citviet Eiropas Savienībā, iegādes brīdī nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN.

Trūkumi

Līdzīgi kā ar citiem aktīviem, veicot investīcijas zeltā, ir jārēķinās ar vairākiem trūkumiem:

• Nav pasīvo ienākumu — ieguldot naudu fiziskā zeltā, netiek izmaksāti regulāri procenti dividendes formā.
• Nav kreditēšanas iespēju — lai iegādātos zeltu, nav iespējams aizņemties naudu kredītā.
• Svārstīgums — investējot zeltā, ir jārēķinās ar tirgus cenu svārstībām, kas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos zelta cena var gan strauji kristies, gan — celties.
• Drošības un papildus izmaksu risks — pērkot fizisku zeltu un uzglabājot to mājas apstākļos, pastāv tomēr risks, ka tuvinieki, draugi vai sveši cilvēki to var netīšām uziet un nozagt. Tāpat, glabājot zeltu bankās vai pie citiem starpniekiem, palielinās investīcijas drošība, taču par to visticamāk katru mēnesi būs jāmaksā papildus uzturēšanas izmaksas.

Nodokļi Latvijā un Eiropas Savienībā

Visā Eiropas Savienības teritorijā pastāv nodokļu atvieglojumi, kas attiecas uz investīcijām zeltā. Tā, piemēram, Latvijā to nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139. pants, kas visus investorus atbrīvo no PVN maksas iegādes brīdī. Turpretī pārdošanas brīdī investoram pastāv iespēja maksāt kapitāla pieauguma nodokli, ja tajā brīdī pārdošanas cena ir lielāka par pirkšanas cenu, kur, sākot ar 2018. gada 1. janvāri kapitāla pieauguma nodokļa likme tiek piemērota 20% apmērā.

Viedokļi

Atbalsts

Amerikāņu investors un naudas vēstures pētnieks Maikls Malounijs (Michael Maloney) savā darbā Guide to Investing in Gold and Silver (”Zelta un sudraba ieguldīšanas rokasgrāmata”) norāda, ka, lai kāda būtu pasaules ekonomiskā nākotne (deflācija, inflācija, stagflācija vai hiperinflācija), ieguldīšana dārgmetālos kā, piemēram, zeltā un sudrabā sevī ietver tikai un vienīgi pozitīvu rezultātu, kurā attiecīgais investors var būt ieguvējs visās nosauktajās situācijās.

Kritika

2011. gadā Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" atzina, ka “ieguldīt zeltā ir tas pats, kas lēkt aizejošā vilcienā”. Švarcs uzsvēra, ka, viņaprāt, ienesīgāks ieguldījums ilgtermiņā ir tādi vērtspapīri kā akcijas, piebilstot, ka zeltam vajadzētu sastādīt tikai nelielu daļu no investora kopējās ieguldījumu summas.

Viens no redzamākajiem kritiķiem, kas neatbalsta ieguldīšanu zeltā, ir amerikāņu investors un miljardieris Vorens Bafets, kurš vairākkārtīgi ir uzsvēris, ka, pēc viņa domām, daudz ienesīgāks un vērtīgāks ieguldījums ir akcijas vai nekustamais īpašums kā, piemēram, lauksaimnieciskā zeme. Viņaprāt, ir daudz izdevīgāk iegādāties “zosi, kas turpina dēt olas, nevis zosi, kas tikai sēž savā vietā un par kuru nemitīgi ir jāmaksā apdrošināšana un cita veida uzturēšanas izmaksas”.

Līdzīgās domās ir arī amerikāņu finanšu autors Džons Vasiks (John Wasik), kurš norāda, ka, viņaprāt, galvenais trūkums ieguldīšanai zeltā ir tas, ka investoram netiek izmaksāti nekādi procenti. Tāpat autors uzsver, ka ieguldīšana zeltā parasti tiek balstīta uz sabiedrības bailēm par ekonomikas stāvokli, kur krīzes situācijās tam ir lielākas izredzes sev piesaistīt potenciālos pircējus. Taču, pēc autora domām, zelts tik un tā tiek uzskatīta par samērā sliktu investīciju, jo kopš 2008. gada, kad pasaulē ir bijusi salīdzinoši zema inflācija, zelta cenas nav devušas ievērojamus rezultātus.

Skatīt arī

• Investīcija
• Sudrabs kā investīcija
• Zelts

Turpmākai lasīšanai

• Michael Maloney. Guide to Investing in Gold and Silver: Protect Your Financial Fututre. New York; Boston : Business Pluss, 2008. 218. lpp. ISBN 978-0-446-51099-8.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zelts kā investīcija.
• Investīciju zelts — Rietumu Bankas oficiālā mājaslapa
• Kāpēc investēt zeltā? — TAVEX oficiālā mājaslapa