Sibīrijas tjurku valodas
| Sibīrijas tjurku valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Krievija, Ķīna |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Tjurku valodas
|
| Atzari | |
| ISO 639-5 | — |
 | |
| Sibīrijas tjurku valodu izplatība | |
Sibīrijas tjurku valodas ir ģeogrāfiski apvienots divu tjurku valodu saimes apakšgrupu kopums, kurā iekļautas Ziemeļsibīrijas tjurku valodas un Vidussibīrijas tjurku valodas. Izplatītas Krievijā, Sibīrijā un sporādiski Ķīnā. Grupā kopā iekļautas 11 dzīvās valodas ar kopējo runātāju skaitu ap 1 miljonu; lielākās no tām ir jakutu valoda ar 480 tūkstošiem runātāju un tiviešu valoda ar 260 tūkstošiem runātāju.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāv vairākas atšķirīgas Sibīrijas tjurku valodu klasifikācijas, pie tam dažās no tām šīs grupas valodas tiek attiecinātas uz citiem tjurku saimes atzariem. Viena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām:
- Tjurku valodas
- Galvenās tjurku valodas
- Sibīrijas tjurku valodas
- Ziemeļsibīrijas tjurku valodas[1]
- Dolganu valoda (1100)
- Jakutu valoda (480 000)
- Vidussibīrijas tjurku valodas[2]
- Sibīrijas tatāru valoda (140 000)
- Barabu dialekts (8000)
- Tomskas tatāru dialekts (2900)
- Dienvidsibīrijas tjurku valodas
- Čulimu valoda (44)
- Kumandiešu valoda (738)
- Ziemeļaltajiešu valoda (57 000)
- Sajāna tjurku valodas
- Tiviešu valoda (257 750)
- Tofalaru valoda (93)
- Sojotu valoda (?)
- Cātanu valoda (500)
- Kekmončaku valoda (200)
- Jeņisejas-Austrumsibīrijas tjurku valodas
- Austrumsibīrijas tjurku valodas
- Rietumjuguru valoda (4600)
- Einu valoda (12 000)
- Jeņisejas valodas
- Hakasu valoda (43 000)
- Šoru valoda (2800)
- Fuju kirgīzu valoda (880)
- Sentjurku (Orhonas-Jeņisejas) valoda †
- Austrumsibīrijas tjurku valodas
- Sibīrijas tatāru valoda (140 000)
- Ziemeļsibīrijas tjurku valodas[1]
- Sibīrijas tjurku valodas
- Galvenās tjurku valodas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| ||||||||||||||||||
|