Krimas tatāru valoda
| Krimas tatāru valoda qırımtatar tili, qırım tili | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Ukrainā (Krimā), Uzbekistānā, Rumānijā, Turcijā, Bulgārijā | |
| Pratēju skaits: | 480 tūkstoši (2006. gadā) | |
| Valodu saime: | Altajiešu Tjurku Kipčaku Kipčaku-kumānu Krimiešu-urumu Krimiešu Krimas tatāru valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts, kirilica | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | crh | |
| ISO 639-3: | crh | |
 Krimas tatāru valodas izplatība | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Krimas tatāru valoda (qırımtatar tili) jeb krimiešu valoda[1] (qırım tili) ir tjurku valoda, kurā galvenokārt runā Krimas tatāri, kas dzīvo Krimā un Centrālāzijā. Šī valoda ir tikai attāla radiniece tatāru valodai, būdama tuvāka galvenokārt Kaukāzā runātajām tjurku valodām.
Krimas tatāru valodu prot gandrīz pusmiljons cilvēku, no kuriem vairāk nekā 260 tūkstoši dzīvo Krimā. Centrālāzijā dzīvo aptuveni 150 tūkstoši Krimas tatāru valodas pratēju, bet Bulgārijā un Rumānijā ap 30 tūkstošiem.
Tā bija viena no oficiālajām Krimas hanistes valodām. Padomju laikos tā zaudēja daudz runātāju, jo Krimas tatāri tika deportēti un rusificēti. UNESCO valodu ir iekļāvusi nopietni apdraudētu valodu sarakstā.
Rakstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valodas rakstībā tiek izmantots gan latīņu alfabēts, gan kirilica.
Latīņu alfabēts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| A a* | B b | C c | Ç ç | D d | E e | F f | G g |
| Ğ ğ | H h | I ı | İ i | J j | K k | L l | M m |
| N n | Ñ ñ | O o | Ö ö | P p | Q q | R r | S s |
| Ş ş | T t | U u | Ü ü | V v | Y y | Z z |
- Zīme Ââ tiek lietots, lai norādītu līdzskaņu maigumu, un tā nav atsevišķs burts.
Kirilica
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| А а | Б б | В в | Г г | Гъ гъ* | Д д | Е е | Ё ё |
| Ж ж | З з | И и | Й й | К к | Къ къ* | Л л | М м |
| Н н | Нъ нъ* | О о | П п | Р р | С с | Т т | У у |
| Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Дж дж* | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ |
| Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
* Гъ (ğ), къ (q), нъ (ñ) un дж (c) ir atsevišķi burti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Diāna Jance (2023. gada 8. februāris). "“Galvenā problēma jau nav vārdā “Kijeva”, problēma ir vārdā “Krievzeme”, un tas nav tikai mans viedoklis vien.” Intervija ar tulkotāju Māru Poļakovu". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2024. gada 4. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Darya Kavitskaya. Crimean Tatar (angļu). LINCOM EUROPA, 2010.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimas tatāru valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||