Senās Grieķijas laikā Rodas sala bija sadalīta trīs pilsētvalstīs (Jalisa, Kameira un Linda), kas piedalījās grieķu karos ar persiešiem (499—449 p.m.ē.).
Peloponēsas kara laikā (431–404 p.m.ē.) Rodas pilsētvalstis cīnījās Atēnu pusē, bet kara beigās pārgāja Spartas pusē. Pēc kara ta tās apvienojās un 404. gadā Roda kļuva par neatkarīgu valsti ar jaunuzceltu galvaspilsētu salas ziemeļu galā.
Vēlāk Roda nokļuva Maķedonijas atkarībā, bet pēc Maķedonijas Aleksandra nāves sabiedrojās ar Ēģiptes Ptolemaju dinastijas valdniekiem. 3. gadsimts p.m.ē. bija Rodas uzplaukuma laiks, kad pēc uzvaras pār satrapa Antigona dēlu Dēmetru pie Rodas ostas uzcēla milzīgu Saules dieva Hēlija statuju, kas kļuva pazīstama kā Rodas koloss.
164. gadā p.m.ē. Roda kļuva par Senās Romas lielvalsts sabiedroto, tad pakāpeniski zaudēja saimniecisko nozīmību un par galveno Egejas jūras tirdzniecības centru kļuva Dēlas sala.
74. gadā Roda kļuva par Līkijas un Pamfīlijas provinces daļu, bet 293. gadā par Salu provinces (latīņu: Provincia Insularum) centru.
Kopš 74. gada laika sala atradās vairāku valstu pakļautībā: