Okupēto Ienaidnieka Teritoriju Administrācija
Izskats
|
Okupēto Ienaidnieka Teritoriju Administrācija (angļu: Occupied Enemy Territory Administration, OETA) bija Britu impērijas un Francijas trešās republikas bijušās Osmaņu impērijas Vidusjūras piekrastes un Mezopotāmijas provincēs kopīgi izveidota militārā pārvalde. Tā pastāvēja no 1917. gada Sīnāja un Palestīnas operācijas līdz 1920. gada 19.—26. aprīļa Sanremo konferencei, kas tagadējās Libānas un Sīrijas teritoriju pārvaldi piešķīra Francijai, kas tajās izveidoja Franču Sīrijas un Libānas mandātteritoriju, bet tagadējās Izraēlas pārvaldi — Britu impērijai.
Pēc reģiona militārās ieņemšanas tas tika sadalīts trīs apakšreģionos:
- OETA South, ko veidoja bijušie Jeruzalemes, Nablusas un Akras sandžaki.
- OETA North (vēlāk OETA West), ko veidoja bijušie Beirūtas, Libānas, Lādikījas sandžaki, kā arī daļa no Halebas vilajeta.
- OETA East, ko veidoja Sīrijas un Hedžazas sandžaki.
OETA South militārie pārvaldnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Feldmaršals Edmunds Allenbijs (1917. gada decembris—1918. gada jūnijs)
- Ģenerālmajors Artūrs Vigrams Monijs (1918. gada jūnijs—1919. gada jūnijs)
- Ģenerālmajors H.D. Vatsons (1919. gada jūnijs—1919. gada decembris)
- Ģenerālleitnants Luijs Bols (1919. gada decembris—1920. gada jūlijs)