Pāriet uz saturu

Odeons

Vikipēdijas lapa
Heroda Attika odeons Atēnās

Odeons (sengrieķu: ᾨδεῖον, Ōideion — ‘dziedāšanas vieta’) ir sengrieķu un romiešu ēku tips, kas celti muzikālajiem priekšnesumiem[1]: dziedāšanas vingrinājumiem, muzikāliem priekšnesumiem, poētiskiem konkursiem u.t.l. Sengrieķu vārds ᾨδεῖον cēlies no darbības vārda ἀείδω (aeidō, "es dziedu"), kas savukārt nāk no vārda ᾠδή (ōidē, "oda") un οιδός (aoidos, "dziedātājs").

Kopumā odeona konstrukcija bija līdzīga sengrieķu vai romiešu teātru konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem (apmēram ceturtā daļa no teātra), un labākai akustikai tam bija jumts, kas bija būtiska atšķirība no teātra. Odeona prototips bija Perikla Odeons (Atēnu Odeons), kas pārsvarā bija koka celtne Atēnu akropoles dienvidu nogāzē. Plutarhs to aprakstīja kā vietu, kur daudz cilvēku un daudz kolonnu, un iespējams tas bija kvadrāta veidā, kaut arī izrakumi norādīja uz citu formu — 208х62 pēdas. Stāsta, ka to izdaiļoja kuģu masti un rājas, kas bija atkaroti persiešiem. To atjaunoja Kapadoķijas valdnieks Ariobarzans I pēc odeona nodedzināšanas Pirmā Mitridata kara laikā 87—86. gados pr.Kr.

Pats senākais, no zināmajiem odeoniem Grieķijā, bija Sikiass Spartā, kas nosaukts dēļ tā līdzības ar lietussarga augšu, un kuru, domājams, izveidoja Samosas Teodors ap 600 gadu pr.Kr. Atēnās odeons pie Enneakruna avota blakus Ilisosai attiecas uz Pisistrata laiku, un laikam to pārbūvēja vai atjaunoja Likurgs ap 330. gadu pr.Kr. Vēl Atēnās bija Agripas lielais odeons, kas atradās senās agoras centrā.

Pats izcilākais skaitījās Heroda Attika odeons Atēnu akropoles dienvidrietumu nogāzē. To uzcēla ap 160. gadu bagāts sofists un orators Herods Attiks savas sievas piemiņai, un šī odeona paliekas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Tas ietilpināja 4500—5500 skatītāju, bet griesti tika izbūvēti no skaisti grieztiem ciedru baļķiem, domājams ar vaļēju atvērumu centrā, caur kuru nāca gaisma. To bagātīgi dekorēja gleznas u.c. mākslas darbi. Līdzīgas celtnes bija arī citās Grieķijas vietās: Korintā (arī Heroda Attika dāvinajums), Patrā (kur stāvēja slavenā Apollona statuja), Smirnā, Trallesā u.c. Mazāzijas pilsētās. Pirmo odeonu Romā uzcēla Domiciāns (Domiciāna odeons), otro uzcēla Trajāns. Cits piemērs ir Filipopolisas (mūsdienu Plovdiva) Odeons ar 300 līdz 350 skatītāju vietām un Lionas odeons.

Mūsdienās šis nosaukums ir saistīts, galvenokārt, ar slaveno Parīzes teātri "Odeons", kā arī populāro Londonas koncertzāli "Hammersmith Odeon"

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]