Oāze (no grieķu: ὄασις, óasis, kas savukārt aizgūts no ēģiptiešu valodas) ir tuksnešainā apvidū pie dabīga ūdens avota ar augāju klāta teritorija. Dabiskās oāzes veidojas vietās ar augstāku gruntsūdens līmeni nekā apkārtējā teritorijā, kā arī avotu izplūdes vai upju periodiskas applūšanas vietās.[1] Mākslīgās oāzēs ūdens tiek piegādāts no artēziskajiem urbumiem vai kanāliem. Oāžu lielums svārstās no dažiem hektāriem līdz desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru.
Antarktīdā par oāzēm sauc teritorijas, kas brīvas no pastāvīgas ledus segas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oāze.
