Magdala
| Magdala | |
|---|---|
| מגדל | |
 Magdalas sinagogas drupas | |
  Magdala | |
| Atrašanās vieta |
 Galileja, Izraēla |
| Koordinātas | 32°49′30″N 35°30′56″E / 32.82500°N 35.51556°EKoordinātas: 32°49′30″N 35°30′56″E / 32.82500°N 35.51556°E |
| Veids | pilsēta |
| Vēsture | |
| Kultūras | jūdu, romiešu, bizantiešu |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | drupas |
Magdala (ivritā: מגדל, arābu: قرية المجد, arī Migdala) bija sena Galilejas pilsēta mūsdienu Izraēlas teritorijā, Bībelē minēta kā Marijas Magdalēnas dzimtā pilsēta.
Vārds Magdala aramiešu valodā nozīmē ‘skaists’, ‘varens’ vai ‘tornis’, ivritā migdal — ‘tornis’. Talmūdā šī pilsēta tiek saukta "Magdal Nunaja", kas nozīmē "zivju tornis", bet Marka evaņģēlijā — "Dalmanuta".[1] Ar vārdu Magdala Jaunajā Derībā pilsēta tiek minēta Mateja evaņģēlijā: "Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Madaļas robežām." (jaunajā tulkojumā "Magadanas robežās").[2]
Pilsēta atradās Kinnereta ezera (zināma arī kā Galilejas jūra un Tiberija ezers) krastā, auglīgā Kinnereta līdzenuma dienvidu galā, bijušās Naftaļa cilts apgabalā, netālu no Kapernaumas.
Mūsdienās blakus vēsturiskajai Magdalai atrodas arābu ciems Almadždala un ebreju apmetne Migdala.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Romas periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gustavs Dalmans raksta par Magdalu, ka "šī bija pati nozīmīgākā pilsēta ezera rietumu krastā, kura maksāja lielu nodokļu daļu [...], līdz kamēr Hērods Antipa neuzcēla blakus pilsētu Tiberiju." 2009. gadā tika atrastas Romas perioda Magdalas sinagogas paliekas, kas datējamas ar 50. gadu pr.Kr. un 100. gadu. Galvenās zāles sienas (120 m²) bija izrotātas ar košām freskām, bet iekšpusē bija uzstādīts akmens bloks ar izkaltu septiņžuburu menoras attēlu.
Bizantijas periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Magdalas atzīšana kā Marijas Magdalēnas dzimšanas vietu parādījās tekstos, kas datēti ar 6. gadsimtu.
Agrais musulmaņu periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]8. un 10. gadsimtā kristiešu avoti piemin baznīcu ciematā, kas vienlaicīgi bija Marijas Magdalēnas nams, kur Jēzus izdzina no viņas dēmonus. Anonīmi uzrakstītā "Konstantīna dzīve" stāsta, kā imperatore Helēna 4. gadsimtā atrada Marijas Magdalēnas namu un tā vietā uzcēla baznīcu.
Krustnešu periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kristiešu svētceļnieki, kas 12. gadsimtā devās uz Palestīnu, piemin Magdalu, taču nemin, ka tur būtu kāda baznīca.
Mamļuku periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mamļuku valdīšanas laikā 13. gadsimtā avoti norāda, ka baznīca nebija nojaukta, bet pārveidota par zirgu stalli. 1283. gadā Sionas Kalna Burhars (angl. — "Burchard of Mount Sion") ziņoja par to, ka iegāja Marijas Magdalēnas namā ciemā, bet pēc 10 gadiem Rikoldo da Montekroče ar prieku paziņoja, ka baznīca un nams vēl joprojām atrodas vietā.
Mūsdienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienās senās Magdalas vietā notiek arheoloģiskie izrakumi. Ezera krastā ir uzcelta mūsdienīga katoļu garīgā centra ēka, kur altāra daļā ir uzstādīta senas laivas rekonstrukcija ar krustveida buru. Pa zāles perimetru izvietoti apustuļu attēli, ieskaitot Jūdu Iskariotu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Marka evaņģēlijs. 8:10
- ↑ Mateja evaņģēlijs. 15:39
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Magdala.
