Apdzīvotā vieta izveidojusies 4. gadsimtā, kad klintī līča krastā tika uzbūvēts Kalamitas cietoksnis Hersonesas aizstāvēšanai. 8.—9. gadsimtā Kalamitā nodibināja klosteri un mūki izveidoja alu tempļu kompleksu piekrastes klintīs. 1475. gadā Kalamitu iekaroja turki un pārdēvēja par Inkermanu — ‘Alu cietoksni’. Vēlākos laikos pilsēta zaudēja savu nozīmi un iznīka. No jauna izbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē; 1875. gadā Lozovas—Sevastopoles dzelzceļa līnijas būvē līdzās cietokšņa drupām tika izveidota Inkermanas stacija. Pēc Otrā pasaules kara sāka intensīvi apgūt akmeņlauztuves pie Inkermanas un 1957. gadā staciju un apkārtējos ciematus iekļāva Sevastopoles administratīvajā teritorijā. 1976. gadā Inkermanas ciematam piešķīra pilsētas statusu un pārdēvēja par Belokamensku (Белокаменск), bet 1991. gadā pārdēvēja atpakaļ par Inkermanu.[3]