Hendersona sala
| Hendersona sala | |
|---|---|
| Henderson Island | |
 Salas ziemeļu piekraste | |
  Hendersona sala | |
| Ģeogrāfija | |
 | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 24°22′30″S 128°19′30″W / 24.37500°S 128.32500°WKoordinātas: 24°22′30″S 128°19′30″W / 24.37500°S 128.32500°W |
| Platība | 37,3 km² |
| Garums | 9,6 km |
| Platums | 5,1 km |
| Administrācija | |
| Valsts |
 Apvienotā Karaliste |
| Aizjūras teritorija |
 Pitkērna |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | - |
| Oficiālais nosaukums: Hendersona sala | |
| Tips | Daba |
| Kritērijs | vii, x |
| Iekļauts | 1988 (12. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 487 |
| Valsts |
Apvienotā Karaliste |
 Hendersona sala Vikikrātuvē | |
Hendersona sala (angļu: Henderson Island) ir neapdzīvota koraļļu sala Klusā okeāna dienviddaļā. Šī ir viena no nedaudzajām salām, kuras tikpat kā nav skārusi cilvēka darbība. Salas platība ir 37,3 kvadrātkilometru un atrodas 193 kilometrus no Pitkērnas salas. Uz salas ir dažas pludmales: pārējo krastu aizņem stāvas, 15 metru augstas klintis. Salā nabadzīga augsne un maz dzeramā ūdens, tā nav piemērota lauksaimniecībai.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka salu no 9. gadsimta vismaz 600 gadu garumā apdzīvojuši polinēzieši, kas bijuši cieši saistīti ar polinēziešiem netālajā Pitkērnā un Manarevā. Pirmais no eiropiešiem salu 1606. gadā atklāja Spānijas ekspedīcijas kapteinis portugālis Pedru Fernandišs di Keirošs, kas to nodēvēja par San Juan Bautista. Vairāk kā 200 gadus vēlāk, 1819. gada 17. janvārī, salu no jauna atklāja Britu Austrumindijas kompānijas kapteinis Džeimss Hendersons ar kuģi Hercules. Sešas nedēļas vēlāk, 1819. gada 2. martā, salas krastā nokāpa kuģa Elizabeth kapteinis Henrijs Kings, kas atklāja salā jau plīvojam britu karogu. Kuģa komanda ieskrāpēja koka stumbrā kuģa nosaukumu un uz kādu laiku sala bija zināma gan kā Hendersona, gan kā Elizabetes sala.
1902. gadā Hendersona salu, tāpat kā netālās Oeno un Djūsī salas, formāli anektēja Apvienotā Karaliste, bet 1938. gadā neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja Pitkērnas kolonijai.
1980. gados amerikāņu uzņēmējs Artūrs Smeilijs Retlifs plānoja salā uzbūvēt rezidenci ar lidlauku. Pitkērnas salas padome viņa nodomu akceptēja, bet pēc vides aktīvistu protestiem britu valdības institūcijas atcēla šo lēmumu un 1988. gadā sala tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hendersona sala.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
|