Pāriet uz saturu

Furjē rinda

Vikipēdijas lapa
Funkcijas intervāla (melns) attēlošana ar Furjē rindām. Pirmie 7 summas locekļi attēloti sarkani un pirmie 15 summas locekļi attēloti zili

Furjē rinda ir periodiskas funkcijas izvirzīšana kā iespējamu bezgalīgi daudzu trigonometrisku funkciju summa. Izvirzot funkciju kā rindu, vairākas problēmas kļūst vieglāk analizējamas, jo trigonometriskas funkcijas ir labāk izprotamas. Piemēram, Žozefs Furjē izmantoja savā vārdā nosaukto rindu, lai atrisinātu siltuma vienādojumu. Ja funkcijas ir gludas (nepieciešamais daudzums atvasinājumu eksistē un tie ir nepārtraukti), tad Furjē rinda vienmēr konverģē uz oriģinālo funkciju. Koeficientus rindai iegūst, atrisinot integrāļus funkcijas reizinājumam ar sinusa un kosinusa funkcijām vai kompleksu eksponentfunkciju.

Furjē rinda patvaļīgai funkcijai. Kad rindas locekļu skaits ir liels, pārtraukuma punktos var redzēt, ka rinda paredz lielāku/mazāku vērtību nekā patiesā vērtība.

Pastāv vairākas definīcijas, viena no tām ir šāda rinda:Ja funkcijas periods ir un atbilst , tad izteiksme kļūst par

kur koeficientus un var aprēķināt pēc formulām:Atkarībā no patvaļīgas funkcijas perioda garuma , ja tas atšķiras no , tad koeficients priekšā integrālim, integrāļa robežas un trigonometrisko funkciju argumenti mainās.[1] Jo vairāk summas locekļu tiek ņemti, jo precīzāks būs rezultāts.

Vēl Furjē rindu iespējams definēt ar kompleksu eksponentfunkciju summu. Koeficienti ir kompleksi skaitļi un tos nosaka ar integrāli:

Grafiks , kura perioda intervāls ir . Tā kā tā periods ir , tad izpildās nosacījums
Šīs funkcijas pirmo piecu Furjē rindas locekļu summa

Dota funkcija:

Furjē rindas koeficientus var aprēķināt pēc formulām:

koeficienti ir nulle, jo ir nepāra funkcija, tādēļ simetrisks integrālis ap punktu 0 dod integrāļa vērtību nulle.

Pierakstot pašu Furjē rindu, iegūst:

Šī rinda tiecas uz oriģinālo funkciju visos punktos, izņemot pašos perioda galos.

Trigonometriskās formulas izvedums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Animācija ar triganometrisko funkciju reizinājumu rezultātiem, interpetējot integrāli kā laukumu zem funkcijas.

Koeficienta iegūšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieņemsim, ka periodisku funkciju ar periodu var uzrakstīt kā rindu: , kur ir konstantes. Koeficientu var iegūt, integrējot abas puses: , kur , jo funkcija ir nepāra. Savukārt funkcija , kas ir vienāds ar nulli, jo pie sinusa funkcija . Līdz ar to

Koeficienta iegūšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantojam līdzīgu paņēmienu kā koeficienta iegūšanā, bet pirms integrēšanas pareizinām abas puses ar funkciju , kur tāpat kā ir naturāls skaitlis, tad iegūstam izteiksmi:

Tad atsevišķi var apskatīt integrāļus:

Izmantojot trigonometriskās sakarības un

iespējams aizvietot šos reizinājumus ar summām. Sinusa un kosinusa reizinājums veido nepāra funkciju, tādēļ tās simetrisks integrālis ir nulle. Divu sinusu un kosinusu reizinājumam ir līdzīga argumentācija, kas aptuveni ir:, izmantojot iepriekšējo argumentāciju, ka , tad vienīgais nenulles rezultāts nāk, kad , tad .

Apvienojot šo ar iepriekšējo rezultātu, ka no oriģinālās rindas iegūst:

, jeb , samainot indeksus un vietām iegūst , Q.E.D. Šādi var iegūt arī formulu koeficientam , ja pirms integrēšanas abas puses pareizina ar .[2]

  1. «Fourier Series Formula, Definition and Solved Examples». GeeksforGeeks (en-US). 2022-05-10. Skatīts: 2024-11-24.
  2. I. Volodko. «FURJĒ RINDAS Trigonometriskas rindas un Furjē rindas definīcija». 1.–3. lpp.