Dienvidu kanāls
- Šis raksts ir par kanālu Francijā. Par jūrasšaurumu starp Īriju un Velsu skatīt rakstu Sentdžordža šaurums.
| Dienvidu kanāls | |
|---|---|
| franču: Canal du Midi | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Tulūza 43°36′40″N 01°25′07″E / 43.61111°N 1.41861°E |
| Ieteka | Akda 43°20′24″N 03°32′23″E / 43.34000°N 3.53972°EKoordinātas: 43°20′24″N 03°32′23″E / 43.34000°N 3.53972°E |
| Caurteces valstis |  Francija
|
| Garums | 240 km |
 Dienvidu kanāls Vikikrātuvē
| |
| Dienvidu kanāls | |
|---|---|
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
| Valsts |
Francija |
| Tips | kultūra |
| Kritērijs | i, ii, iv, vi |
| Atsauce | 770 |
| UNESCO reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
| Iekļaušanas vēsture | |
| Iekļaušana | 1996 (20. sesija) |
Dienvidu kanāls (franču: Canal du Midi, oksitāņu: Canal del Miègjorn) ir 16. gadsimtā izbūvēts kanāls Francijas dienvidos no Tulūzas līdz Garonnas grīvai. Ietilpst kanālu sistēmā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Viens no vecākājiem Eiropas kanāliem, kas vēl aizvien ir ekspluatācijā.
Kanāla būvniecība tika atļauta ar karaļa Luija XIV ediktu un Žana Batista Kolbēra atbalstu 1666. gadā. Kanāls ir 240 kilometrus garš, celts no 1666. līdz 1681. gadam un tā autors ir inženieris Pjērs Pols Rikē. Tas sastāv no neskaitāmām slūžām, akveduktiem, tiltiem, tuneļiem un tiek uzskatīts par vienu no 16. gadsimta inženiermākslas meistardarbiem. Līdz Franču revolūcijai tā nosaukums bija Langedokas karaliskais kanāls, bet 1789. gadā tas ieguva mūsdienu nosaukumu. 1996. gadā Dienvidu kanāls tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
.jpg)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidu kanāls.
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|