Sorma
Sorma - lads, pasadarejs iudiņa laseitem sasolstūt myglā iz vysaižim objektim. Tei irā kristalainis boltys nūsādys, kas pasadora iz zemis viersa ir lītom. Vysuvaira dobā ar sormu apkluoti irā kūku zori, smylgys i zuole. Jim viersā irā pluoni lada kristaleni, kurim epidedu styurīni atsateik regularam sešstyuram, a iz kristaleņu ploskonuos viersys radazms streipuojumu teiklīņs taidā pošā styurainī. Lads krystalu garums var dasnēgt i nazcik centimetru.
Nūsādys pasadora gaisa sublimacejis procesā asūšim iudiņa gorim i jim sasalejūt ar lītom trāpā, sluobā viejā i gīdrā ci moz muokulaiņā laikā. Sorma pasaruoda, kod gaisa temperatura irā mozuoka kai -15 °C i Reitulatvejis zamainē nūsatur vaira kai 10 dīnu, a Latgolys augstainē i ūtratik vaira. Lads krystalu skaits iz viersa [īaug tymā pusē, nu kurīnis pyuš viejs.[1]
Nūruodis i olūti
[pataiseit | labot pirmkodu]- ↑ Sormys aprakstejums, pvg.edu.lv
