lenio

Latin

Etymology

From lēnis (“smooth, soft, gentle”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈleː.ni.oː/, [ˈɫ̪eːnioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈle.ni.o/, [ˈlɛːnio]

Verb

lēniō (present infinitive lēnīre, perfect active lēnīvī or lēniī, supine lēnītum); fourth conjugation

1. to soften, soothe

   Synonyms: dēlēniō, levō, allevō, alleviō, molliō

   Antonyms: dūrō, obdūrō

2. to mollify, assuage, appease, pacify

   Synonyms: sōpiō, mītigō, mānsuēscō, mānsuētō, commītigō, levō, sileō, plācō, restinguō, compōnō, domō, dēlēniō, sēdō, ēlevō, allevō, alleviō, coerceō

   Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, ērigō, mōlior, incendō, adhortor

Usage notes

• Virgil contracts the imperfect to lēnībat, lēnībant.

Conjugation

   Conjugation of lēniō (fourth conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	lēniō	lēnīs	lēnit	lēnīmus	lēnītis	lēniunt
	imperfect	lēniēbam	lēniēbās	lēniēbat	lēniēbāmus	lēniēbātis	lēniēbant
	future	lēniam	lēniēs	lēniet	lēniēmus	lēniētis	lēnient
	perfect	lēnīvī, lēniī	lēnīvistī, lēniistī	lēnīvit, lēniit	lēnīvimus, lēniimus	lēnīvistis, lēniistis	lēnīvērunt, lēnīvēre, lēniērunt, lēniēre
	pluperfect	lēnīveram, lēnieram	lēnīverās, lēnierās	lēnīverat, lēnierat	lēnīverāmus, lēnierāmus	lēnīverātis, lēnierātis	lēnīverant, lēnierant
	future perfect	lēnīverō, lēnierō	lēnīveris, lēnieris	lēnīverit, lēnierit	lēnīverimus, lēnierimus	lēnīveritis, lēnieritis	lēnīverint, lēnierint
passive	present	lēnior	lēnīris, lēnīre	lēnītur	lēnīmur	lēnīminī	lēniuntur
	imperfect	lēniēbar	lēniēbāris, lēniēbāre	lēniēbātur	lēniēbāmur	lēniēbāminī	lēniēbantur
	future	lēniar	lēniēris, lēniēre	lēniētur	lēniēmur	lēniēminī	lēnientur
	perfect	lēnītus + present active indicative of sum
	pluperfect	lēnītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	lēnītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	lēniam	lēniās	lēniat	lēniāmus	lēniātis	lēniant
	imperfect	lēnīrem	lēnīrēs	lēnīret	lēnīrēmus	lēnīrētis	lēnīrent
	perfect	lēnīverim, lēnierim	lēnīverīs, lēnierīs	lēnīverit, lēnierit	lēnīverīmus, lēnierīmus	lēnīverītis, lēnierītis	lēnīverint, lēnierint
	pluperfect	lēnīvissem, lēniissem	lēnīvissēs, lēniissēs	lēnīvisset, lēniisset	lēnīvissēmus, lēniissēmus	lēnīvissētis, lēniissētis	lēnīvissent, lēniissent
passive	present	lēniar	lēniāris, lēniāre	lēniātur	lēniāmur	lēniāminī	lēniantur
	imperfect	lēnīrer	lēnīrēris, lēnīrēre	lēnīrētur	lēnīrēmur	lēnīrēminī	lēnīrentur
	perfect	lēnītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	lēnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	lēnī	—	—	lēnīte	—
	future	—	lēnītō	lēnītō	—	lēnītōte	lēniuntō
passive	present	—	lēnīre	—	—	lēnīminī	—
	future	—	lēnītor	lēnītor	—	—	lēniuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		lēnīre	lēnīvisse, lēniisse	lēnītūrum esse	lēnīrī	lēnītum esse	lēnītum īrī
participles		lēniēns	—	lēnītūrus	—	lēnītus	lēniendus, lēniundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		lēniendī	lēniendō	lēniendum	lēniendō	lēnītum	lēnītū

Related terms

• lēnē
• lēnīmen
• lēnīmentum
• lēnis
• lēnitās
• lēniter
• lēnitūdō

Descendants

• Italian: lenire
• Old Spanish: lenir
• → Portuguese: lenir

References

• “lenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “lenio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• lenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.