Vālīšu staipeknis
Vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) |
Klase | Staipekņu klase (Lycopodiopsida) |
Rinda | Staipekņu rinda (Lycopodiales) |
Dzimta | Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae) |
Ģints | Staipekņi (Lycopodium) |
Suga | Vālīšu staipeknis (L. clavatum) |
Vālīšu staipeknis Vikikrātuvē |
Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
Vālīšu staipeknis aug sausos skujkoku mežos, platlapju-skujkoku mežos, izcirtumos un mežmalās.[1] Vālīšu staipeknis sastopams visā ziemeļu puslodes mežu zonā gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā.[2] Latvijā tas sastopams diezgan bieži visā teritorijā.[3] Parasti veido dažāda lieluma klājeniskas audzes. Auga populāciju negatīvi ietekmē tā ievākšana dekoratīvos nolūkos, pēc izraustīšanas tas atjaunojas ļoti lēni.[4] Vālīšu staipeknis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā, kā nepietiekami apzināta suga,[5] un MK noteikumos par ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.[6]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vālīšu staipeknis ir mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu, dakšveidīgi zarainu, 2—3 m garu dzeltenzaļu stublāju. Toties vertikālie zari izskatās pelēkzaļi, jo katras lapiņas galā gaišs matiņš. Lapas sīkas, 5—8 mm garas.[2] Sporangiji veido vālītes vertikālo zaru galos. Viena zara galā parasti atrodas divas vai trīs vālītes.[3] To garums ir 2—6 cm, bet vālītes kātiņš 10—18 cm garš. Sporas nogatavojas no jūlija līdz septembrim.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Staipekņu nodalījums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. septembrī. Skatīts: 2010. gada 14. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Vālīšu staipeknis - Lycopodium clavatum L. - Augi
- ↑ 3,0 3,1 «Staipekņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 14. martā.
- ↑ V.Baroniņa, I.Lodziņa "Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata", 1992.g., ISBN 5-7966-0544-5
- ↑ Latvijas Sarkanā grāmata 3.sēj. Vaskulārie augi. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 2003. 640. lpp. ISBN 9984-559-08-4
- ↑ Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts Likumi.lv: Noteikumi. Skatīts: 2024.01.31.