Turki Apvienotajā Karalistē
Turki Apvienotajā Karalistē (arī Apvienotās Karalistes turki vai Lielbritānijas turki, turku: Birleşik Krallık Türkleri) ir Apvienotajā Karalistē dzīvojošie un dzimušie, vai citviet dzīvojošie un Apvienotajā Karalistē dzimušie turku izcelsmes iedzīvotāji. Šā raksta izpratnē turku izcelsmes iedzīvotāji ir tie, kas paši vai viņu priekšteči ir dzīvojuši Turcijā, Kiprā vai turku kopienās citās valstīs. Apvienotajā Karalistē turku minoritāte ir otra lielākā Eiropā pēc Vācijas turkiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais turku imigrācijas vilnis sākās ar Kipras turku ieceļošanu politiski nestabilajā periodā, kad sala bija britu kolonija. Vissenākā kopiena Londonā ir Heknijas priekšpilsētas Kipras turki. Pirmie turku ieceļotāji Apvienotajā Karalistē ieradās laikā no 1930. līdz 1950. gadam. Šie imigranti nāca no laucinieku vides un tiem bija zems izglītības līmenis, kā arī vājas angļu valodas zināšanas.
Sākotnēji uz dzīvi Apvienotajā Karalistē apmetās neprecējušies vīrieši, kas strādāja tādos amatos restorānos un viesnīcās, kur nebija nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas. Ar laiku viņiem pievienojās viņu māsas un topošās sievas, kas strādāja līdzīgus darbus. Šobrīd šie iedzīvotāji ir vidēji 60, 70 vai 80 gadu vecumā un viņiem jau ir izveidojušās savas ģimenes.
Otrs imigrācijas vilnis bija no 1950. līdz 1970. gadam, kad pēc Otrā pasaules kara strauji sāka attīstīties ekonomika. Daži ieradās arī dēļ militārā konflikta Kiprā. Šoreiz turku imigranti ieradās ar ģimenēm, kuras uzaicināja pēc pašu ierašanās, lai nepieļautu ģimenes sašķelšanos. Vecāku klātbūtne turku ģimenēs ir svarīga, jo tie darba laikā pieskata bērnus. Vairums šo imigrantu tagad ir pensijas vecumā ar ierobežotām angļu valodas zināšanām, jo dzīvo samērā izolētu dzīvi Kipras turku kopienā. Otrā imigrācijas viļņa ieceļotāji strādāja fabrikās vai tirdzniecībā, kur nebija nepieciešamas padziļinātas angļu valodas zināšanas.
Trešais, mazākais imigrācijas vilnis sekoja vēlāk, kad vairāki turki ieradās Apvienotajā Karalistē iegūt augstāko izglītību. Izglītotie turku imigranti varēja arī strādāt profesionālos amatos un liela daļa ir dažādu turku sabiedrisko organizāciju un kustību aktīvisti, galvenokārt Londonā.
Iedzīvotāju skaits
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotajā Karalistē šobrīd dzīvo aptuveni 100.000 Turcijas turki un 130.000 Kipras turki.[1] 2001. gada iedzīvotāju skaitīšanā Apvienotajā Karalistē bija uzskaitīti 54.079 turku izcelsmes pastāvīgie iedzīvotāji,[2] bet precīzs visu turku izcelsmes iedzīvotāju skaits nav zināms. Aptuvenais turku izcelsmes kopējais skaits, neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas, ir 350.000,[3] bet 2005. gadā laikraksts „The Independent” rakstīja, ka kāds grupējums nelegāli ievedis aptuveni 100.000 turkus.[4] Pēc aptuvenām aplēsēm Apvienotajā Karalistē dzīvo 0,5 miljoni turku.[5]
Saskaņā ar Sabiedrisko lietu ministrijas (Home Office) datiem, Londonā dzīvo 72% no visiem Anglijas un Velsas „baltās rases musulmaņiem”. „Baltās rases musulmaņi” pārsvarā apmetušies uz dzīvi Haringejā un Enfīldā, kur arī atrodas lielākā turku minoritātes daļa.[6]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ BBC Voices0 Multilingual Nation. «Turkish today by Viv Edwards». Skatīts: 2008-10-29.
- ↑ «Country-of-birth database». Organisation for Economic Co-operation and Development. Skatīts: 2008-11-24.
- ↑ Turks in Europe. «Exhibition in the European Parliament». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-04. Skatīts: 2008-12-19.
- ↑ «Gang held over smuggling 100,000 Turks into Britain - Crime, UK - The Independent». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 5. martā.
- ↑ «Short History of Turks in United Kingdom». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 22. oktobrī.
- ↑ «Muslims in London». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 22. oktobrī.