Trianonas līgums

Trianonas līgums ir 1920. gada 4. jūnijā parakstīts miera līgums starp Pirmajā pasaules karā uzvarējušo Antanti un Ungārijas Karalisti, kā sabrukušās Austroungārijas mantinieci. Līgums formāli stājā spēka 1921. gada 31. jūlijā un noteica Ungārijas Karalistes jaunās robežas, reparācijas un armijas lielumu, kuru samazināja līdz 35 000 kareivju. Līguma tekstu sagatavoja franču, angļu, itāļu valodās un to parakstīja netālu no Versaļas, Lielajā Trianonas pilī, no kā cēlies tā nosaukums.

Līguma rezultātā, pirmskara feodālās daudznāciju Ungārijas Karalistes 325 411 km lielo teritoriju oficiāli sadalīja starp vairākām reģiona valstīm, Ungārijai atstājot 93 073 kv.km (28,6% no iepriekšējās teritorijas). Lai arī Trianonas līgums centās jaunās valstu robežas vilkt pēc etniskās pašnoteikšanās principa, līguma rezultātā 3,3 miljoni (31%) no visiem etniskajiem ungāriem palika kaimiņvalstīm piešķirtajās teritorijās. Piecas no desmit lielākajām karalistes pilsētām tika zaudētas kaimiņvalstīm — Rumānijas Karalistei, Čehoslovākijai un Serbu, horvātu un slovēņu karalistei.

Ungāri līgumu uztvēra kā nacionālo pazemojumu, un vēlme atgūt zaudētās zemes lielā mērā noteica vēlāko Ungārijas tuvināšanos ar Nacistisko Vāciju.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trianonas līgums.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)