Transiting Exoplanet Survey Satellite
| TESS Transiting Exoplanet Survey Satellite | |
.png) | |
| KA veids | kosmiskā observatorija |
| Operators | NASA / MIT,  ASV |
| Izgatavotāji | Orbital ATK ASV |
| Bāzes platforma | LEOStar-2 |
| Starts | 18.04.2018. 22:51:31 UTC |
| Starta vieta | Kanaverala LC-40 ASV |
| Nesējraķete | Falcon 9 Full Thrust |
| Darbības ilgums | 2 gadi (plānots) |
| NSSDC ID | 2018-038A |
| SCN | 43435 |
| Tīmekļa vietne | http://tess.gsfc.nasa.gov/ |
| Masa | 362 kg |
| Enerģija | saules baterijas, 530 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | HEO |
| Lielā pusass | 240 000 km |
| Ekscentricitāte | 0,55 |
| Slīpums | 37° |
| Periods | 13,7 dienas |
| Apogejs | 375 000 km |
| Perigejs | 108 000 km |
TESS jeb Transiting Exoplanet Survey Satellite ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmiskā observatorija, kas paredzēta citplanētu meklēšanai. Tā kosmosā tika palaista 2018. gada aprīlī.
TESS aptver 400 reižu lielāku redzesloku nekā Kepler observatorija. TESS primārais mērķis bija divu gadu laikā novērot zemei tuvās spožākās zvaigznes, lai meklētu citplanētas ar tranzīta metodi. 2020. gadā observatorijas misija tika pagarināta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums Orbital ATK (tagad Northrop Grumman) uz platformas LEOStar-2/750 bāzes. Tā izmēri ir 3,7 × 1,2 × 1,5 m, masa 362 kg. TESS instruments sastāva no četrām plaša redzeslauka lādiņa saites matricu kamerām. Šīs kameras izgatavoja MIT Lincoln Lab.[1]
TESS tika palaists 2018. gada 18. aprīlī 22:51:31 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust Block 4 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-40. Raķetes pirmā pakāpe kontrolēti nolaidās uz peldošās platformas Of Course I Still Love You (šo pakāpi pēc diviem mēnešiem izmantoja kravas kuģa SpaceX CRS-15 palaišanā).
TESS bija paredzēts ievadīt neparastā augsti eliptiskā orbītā ar apogeju aptuveni Mēness attālumā un perigeju 108 000 km. Tāda orbīta tika izvēlēta, lai observatorija atrastos virs planētas kaitīgajām radiācijas joslām, vienlaikus būtu pietiekami tuvu Zemei, lai nodrošinātu datu lielu lejupielādes ātrumu.[1] Lai sasniegtu plānoto orbītu, tika izmantots apogeja raķešbloks un Mēness pārlidojums. 17. maijā TESS veica Mēness pārlidojumu. 18. maijā saņemts pirmais attēls no teleskopa.[2]
2020. gada 4. jūlijā tika pabeigta observatorijas primārā misija, un tā tika pagarināta līdz 2022. gada septembrim. Divu gadu laikā tā bija atklājusi 66 apstiprinātas citplanētas un vairāk nekā divus tūkstošus kandidātu.
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2019. gada aprīlī tika ziņots, ka TESS kosmiskais teleskops bija atklājis savu pirmo Zemes izmēra citplanētu, kas atrodas orbītā ap zvaigzni HD 21749 aptuveni 53 gaismas gadu attālumā.[3] Atrastā citplanēta ar nosaukumu HD 21749c ir otrā planēta, kas ir uzieta šajā zvaigžņu sistēmā, un desmitā citplanēta kopumā, kuru ir izdevies atklāt kosmiskajam teleskopam.[3] Par spīti tam jaunatklātā planēta visticamāk nav dzīvībai piemērota, jo tās orbīta atrodas samērā tuvu savai zvaigznei, kur zinātnieki pieļauj virsmas temperatūru līdz pat 427 °C apmērā.[3]
2020. gada 6. janvārī tika paziņots, ka TESS ir atklājis citplanētu TOI 700 d, kas ir pirmā Zemes izmēra citplanēta apdzīvojamības zonā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 TESS Northrop Grumman
- ↑ NASA’s New Planet Hunter Snaps Initial Image, Swings by Moon Toward Final Orbit MIT, 2018-05-18
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «NASA’s TESS Discovers its First Earth-size Planet». nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. 2019. gada 15. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 21. aprīlis.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- NASA oficiālā mājaslapa (angliski)
- Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta oficiālā mājaslapa (angliski)