Svina nitrāts
| Svina nitrāts | |
|---|---|
-nitrate-unit-cell-3D-balls.png) Svina(II) nitrāta kristālrežģis  Svina(II) nitrāta paraugs | |
| CAS numurs | 10099-74-8 |
| Ķīmiskā formula | Pb(NO3)2 |
| Molmasa | 331,2 g/mol |
| Blīvums | 4530 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 470 °C |
| Šķīdība ūdenī |
376,5 g/l (0 °C) 597 g/l (25°C) 1270 g/l (100°C) |
Svina(II) nitrāts ir neorganisks savienojums ar ķīmisko formulu Pb(NO3)2 — svina un slāpekļskābes sāls. Svina(II) nitrāts pēc izskata ir balts pulveris ar nelieliem mirdzošiem kristāliem.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parasti svina nitrātu iegūst, svinam (Pb) vai svina(II) oksīdam (PbO) reaģējot ar slāpekļskābi (HNO3). 19. gadsimtā svina nitrātu sāka pārdot Eiropā un Amerikas Savienotajās valstīs.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap 2000. gadu svina nitrātu sāka izmantot cianīda procesa uzlabošanā zelta ieguvē.[1]
Populārs eksperiments, kurā izmanto svina(II) nitrātu, ir "zelta lietus". Tā ir reakcija, kas notiek, salejot kopā svina(II) nitrāta un kālija jodīda šķīdumus. Rodas spilgti dzeltenas svina jodīda nogulsnes.
- Pb(NO3)2 +KI → KNO3 + PbI2
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Auxiliary agents in gold cyanidation». Gold Prospecting and Gold Mining. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-23.
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |