Svante Arrēniuss
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Svante Augusts Arrēniuss (zviedru: Svante August Arrhenius; dzimis 1859. gada 19. februārī, miris 1927. gada 2. oktobrī) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.[1] Viņa vārdā ir nosaukts vienādojums, krāteris uz Mēness un laboratorija Stokholmas Universitātē. Viņš ir pazīstams arī kā elektrolītiskās disociācijas teorijas pamatlicējs.
Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju 1885. gadā strādājis arī Rīgā kopā ar Vilhelmu Ostvaldu, šajā laikā radot jonu teorijas pamatprincipus. S. Arrēniuss bija Rīgas Politehniskā institūta goda loceklis (1912).[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «1903. gada Nobela prēmija ķīmija». Nobelprize.org. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
- ↑ Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 326. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svante Arrēniuss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija (angliski)
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Hermanis Emīls Fišers |
Nobela prēmija ķīmijā 1903 |
Pēctecis: Viljams Remzijs |
|