Svētais Gars

Svētais Gars kā balodis. Džovanni Lorenco Bernīni mozaīka Sv. Pētera bazilikā, Vatikānā, 1660. g.

Svētais Gars ir Dieva gars kristietībā. Vairākumam kristiešu Svētais Gars ir Trīsvienības trešā persona, kas pastāv līdzās Dievam Tēvam un Dievam Dēlam. Tiek uzskatīts, ka tas mājo katrā kristīgā cilvēkā.

Svēta Gara darbība un pārādīšanās veidi

• Svētais Gars tiek minēts jau Vecajā Derībā. Ķēniņš Dāvids savā grēku nožēlas lūgšanā lūdz: "Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!"
• Tiek uzskatīts, ka Svētais Gars ir klātesošs procesā, kad cilvēks pievēršas kristīgai ticībai, tas paliek cilvēkā un palīdz tam dzīvot tikumīgu dzīvi. Kristīšanas brīdī Svētais Gars parādās kā ūdens, kā raksta Svētais Pāvils "mēs visi esam vienā Garā kristīti" un "mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu".
• Jaunās Derības Apustuļu darbu grāmata vēstī, ka Vasarsvētku dienā pār apustuļiem Svētais Gars nolaidās uguns mēļu veidā.
• Saskaņā ar Jauno Derību, Jēzus Kristus ir dzimis Jaunavai Marijai no Svētā Gara.
• Jēzus kristīšanas brīdī Svētais Gars nolaidās uz viņa baloža izskatā un palika kopā ar viņu.

Atšķirīgi uzskati par Svēto Garu

Pentakosti jeb piecdesmitnieki uzskata, ka Svētais Gars nav Dieva trešā persona, bet gan Dieva dzīvā spēka izpausme.

Dažas baznīcas, kuras neatzīst Trīsvienību, kā unitārieši, Jehovas liecinieki un kristadelfieši uzskata, ka Svētais Gars ir Dieva darbības izpausme.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Gars.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)