Renē Levasēra sala

Renē Levasēra sala
Renē Levasēra sala Renē Levasēra sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Manikuagānas ūdenskrātuve
Koordinātas	51°24′N 68°42′W
Platība	2020 km²
Garums	57 km
Augstākais kalns	Babēla kalns 952 m
Administrācija
Kanāda
Province	Kvebeka
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Renē Levasēra sala Vikikrātuvē

Renē Levasēra sala (franču: Île René-Levasseur) ir mākslīga neapdzīvota sala Kanādā. Administratīvi pieder Kvebekas provinces Kotnoras reģionam. Izveidojusies, Manikuagānas ūdenskrātuvei 1960. gados applūdinot senu triecienkrāteri. Pēc platības sala ir lielāka par to aptverošo ūdenskrātuvi un ir otra lielākā ezeru sala pasaulē pēc Manitulinas Hūrona ezerā. Nodēvēta par godu Manikuagānas aizsprosta būvniecību realizējošā uzņēmuma Hydro-Québec galvenajam inženierim Renē Levasēram, kurš mira 35 gadu vecumā dažas dienas pirms aizsprosta atklāšanas.

Ģeogrāfija

Sala ir stipri erodētā Manikuagānas triecienkrātera vidējā paceltā daļa. Kopējais krātera diemetrs ir ap 85 km, bet salas diametrs — ap 55 km. Krāteris izveidojies pirms aptuveni 215,4 miljoniem gadu 5 km diametra asteroīda trieciena rezultātā. Salas krasti stipri izroboti ar daudziem līčiem un pussalām. Reljefs kalnains, augstākais punkts ir Babēla kalns 952 m vjl (590 m virs ūdenskrātuves līmeņa). Ainavā dominē taiga. Daļu salas teritorijas aizņem 1991. gadā izveidotais 23 540 ha lielais Luī Babēla ekoloģiskais rezervāts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Renē Levasēra sala.