Pāriet uz saturu

Pomerānija

Vikipēdijas lapa
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs

Pomerānija (vācu: Pommern, latīņu: Pomerania jeb Pomorania) vai Pomože (poļu: Pomorze, kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12. gadsimta valdīja Pomerānijas dinastijas valdnieki.[1] Mūsdienās sadalīts starp Vāciju (Mēklenburga-Priekšpomerānija) un Poliju (Rietumpomožes vojevodiste un Pomožes vojevodiste). Pomerānijas rietumu robeža ir apmēram pie Štrālzundes, bet austrumu — Gdaņskas. Reģionu apdzīvo poļi, vācieši un kašūbi. Reģiona demogrāfiju ir ļoti ietekmējuši 20. gadsimta notikumi. Lielākās Pomerānijas pilsētas — Ščecina (Pomerānijas vēsturiskais centrs) un Gdaņska. Apvidus bagāts mežiem, ezeriem. Kopš 19. gadsimta beigām reģionā attīstījās tūrisms. Rūpniecības centros attīstīta kuģubūve, metālapstrāde, cukurrūpniecība un papīrrūpniecība.

Pomerānijas mūsdienu iedalījums
  1. «Pomože». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 579. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]