Pleskavas pilskalns
| Pleskavas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Pleskavas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Rikavas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°37′20.1″N 26°57′26″E / 56.622250°N 26.95722°EKoordinātas: 56°37′20.1″N 26°57′26″E / 56.622250°N 26.95722°E |
| Oficiālais nosaukums: Pleskavas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2054 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Pleskavas (Pļuskovas) pilskalns atrodas Rēzeknes novada Rikavas pagastā. Pilskalns atrodas uz šauras augstas kaupres, kas stiepjas no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem. Kauprei abās pusēs ielejas, bet aiz tām lēzeni uzkalni uz kuriem apmetušies apkārtējie ciemi.
Augstās kaupres pati augstākā vieta apzīmēta kā trigonometrisks punkts. Šeit pilskalns ierīkots pārrokot kaupri šķērsām pušu divās vietās — plakumam katrā galā un uzbedot zemes uz plakuma galiem. Tā šeit radušies uzbedumi 3 m augstāki par plakumu, bet 5,5 m augstāki par savu grāvju dibeniem. Ziemeļu galā aiz galvenā grāvja redzami vēl 2 mazāki uzbedumi ar grāvīšiem.
Kalna sani viscaur krauji un bez terasēm. Plakums — šaurs un garš, kā tas parasts šādos apstākļos. Kopš ilgāka laika plakums tiek arts, jo melnajā zemē labība padodas. Mītņu kārta 1 m un bagāta trauku atliekām, oglēm, kauliem.
Pilskalna sāni kraujuma dēļ nearami, turpretī piekāje abās pusēs aparta.
leeja pilskalna plakumā bijusi ziemeļgalā pāri abiem mazākiem uzbedumiem gar lielā uzbeduma austrumgalu.
Pilskalnam ziemeļaustrumu sānos nule izrakts uzbraucams ceļš. Citur redzamas dažas pasaules kara satiksmes eju atliekas.
Teic, ka pusdienas laika pa kalnu pastaigājoties jaunava.
Šo pilskalnu līdz ar viņa teikām aprakstījis Bielensteins savā augšzemes ceļojuma aprakstā 1882. g. Šeit viņš vēl piebildis, ka krievu ciems Pleskovo jeb Pileskovo varētu būt no krievu mēles bojāts pilskalna nosaukums. Arī Rikovs, kurš šo pašu vietu aprakstījis 1917. g., nāk uz tām pašām domām un jautā, vai Pleskava-Pskova kādreiz neesot bijusi „Pilskalns”.
Savam aprakstam (Древности Летгалии 17. lp.) viņš pievienojis kalna šķērsgriezumu un piemin, ka zemnieki esot pilskalnā atraduši arī dzelzs nažu gabalus. Pats Rikovs gan nekādus dzelzs priekšmetus neesot atradis.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.