Platona akadēmija
Platona akadēmija bija ap 387. gadu p.m.ē. sengrieķu filozofa Platona (ap 428.—427. p.m.ē.) izveidota filozofijas skola, kas atradās mītiskā varoņa Akadēma (Akadēmos) vārdā nosauktā vingrošanas laukumā (ģimnāzijā) netālu no Atēnām.[1] Sākotnēji risināja galvenokārt kosmoloģijas problēmas un attīstīja dialektikas (disputu) prasmi. Tika aptverts plašs jautājumu loks — filozofijā, dabaszinātnēs, matemātikā. Vēlāk, polemizējot ar stoicismu, akadēmijā attīstīja tā saukto akadēmisko skepticismu.[2] No Platona akadēmijas radies termins "akadēmija".[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap 387. gadu p.m.ē. Platons Akadēma birzī sāka lasīt lekcijas saviem audzēkņiem. Akadēmiju vadīja skolarhs, ko ievēlēja no akadēmijas audzēkņiem. Pēc Platona akadēmiju vadīja Speisips, Ksenokrats u.c.
86. gadā p.m.ē., kad Atēnas aplenca romiešu karavadonis Sulla, tika izpostītas akadēmijas ēkas un sadega bibliotēka. No 2. līdz 4. gadsimtam nodarbojās galvenokārt ar literatūras un retorikas jautājumiem, bet jau 5. gadsimtā akadēmijā tika attīstīts neoplatonisms.
Bizantijas imperators Justiniāns I 529. gadā atzina akadēmiju par pagānisku mācību paudēju un aizliedza to.[2] Tās sekotāji devās trimdā. Pēdējais skolarhs apmetās Persijā. Platona akadēmijas slēgšanu vairāki autori uzskata par antīko laiku beigām un viduslaiku iestāšanos.
Florences akadēmija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kozimo de' Mediči Renesanses laikmetā izveidoja jaunu akadēmiju (1459—1521) Florencē. Tajā dominēja neoplatoniķu mācības.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 170. sleja.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 746.—747. lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 111. lpp.
 | Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |