Parastais persiks (Prunus persica), sarunvalodā vienkārši persiks, agrāk arī firziķis (no vācu: Pfirsich), ir plūmju ģints augļkoks. Tiek uzskatīts, ka persiku izcelsmes vieta ir Ķīna, bet pēc tam tie izplatījās tālāk visā Āzijā, Vidusjūras reģionā un visbeidzot arī lielā daļā no Eiropas. Spāņu jūrasbraucēji tos ieviesa arī Jaunajā Pasaulē. Mūsdienās persikus audzē gan Ziemeļu, gan Dienvidu puslodē līdz mērenajai joslai. Persiku koku augstums ir no 4 līdz 10 metriem. Persikiem tuvu radnieciskas ir mandeles. Mazāk pazīstama parastā persika varietāte, nektarīns (Prunus persica var. nucipersica)
Neskatoties uz to, ka persiku koki aug salīdzinoši īsu laiku, tie Senajā Ķīnā bija nemirstības simboli.
Parastais persiks Vikikrātuvē