Patukseti

Patuksetu vēsturiski apdzīvotā teritorija

Patukseti ir izmirusi Ziemeļamerikas indiāņu grupa, kas ietilpa vampanoagu konfederācijā. Patukseti apdzīvoja tag. Masačūsetsas štata austrumu piekrasti, un viņu ciems atradās vietā, kur 17. gadsimtā izveidojās Plimutas apmetne.

Vēsture

Bojāeja

Algonkinu grupas ciltis Jaunanglijā 17. gadsimta sākumā.

Patuksets Skvanto, kurš iemācīja Plimutas kolonistiem kukurūzas audzēšanu.

Starp 1614. un 1620. gadu vampanoagu un masačūsetsu ciltis smagi skāra eiropiešu ievazātās slimības, pret kurām indiāņiem trūka imunitātes. Daži ciemati izmira pilnībā. Kad 1620. gadā ieradās svētceļnieki, baku epidēmijas bija iznīcinājušas arī visus patuksetus.

Pēdējais patuksets

1614. g. angļu vergu tirgotāji sagūstīja vairākus vampanoagus un pārdeva tos Spānijā. Viens no gūstekņiem bija Tiskuantums jeb Skvanto. Viņu pārdeva spāņu mūkiem, kuri mēğināja Skvanto "civilizēt". Skvanto izdevās nokļūt Anglijā, iemācīties angļu valodu un nokļūt uz kuğa kas gatavojās braucienam uz Ņūfaundlendu. No turienes viņš devās mājup kur atklāja, ka visa cilts ir izmirusi.

Kā pēdējais patuksets Skvanto nomira 1622. gada novembrī.

Svētceļnieki

Pirms nāves Skvanto palīdzēja angļu svētceļniekiem izveidot Plimutas koloniju. Lai vai kādu motīvu vadīts, viņš ar lielu pacietību un laipību apmācīja angļus visam kas bija nepieciešams, lai tie izdzīvotu svešajos apstākļos. Pateicoties angļu valodas zināšanām, Skvanto bija starpnieks starp vampanoagu Augstāko sačemu Ousamekuinu un plimutiešiem, veicinot draudzīgu attiecību izveidošanos divu tik ļoti dažādu kultūru starpā.

Pateicības diena

1621. g. vampanoagi un svētceļnieku vietā, kur vēl nesen atradās patuksetu ciems, svinēja kopīgus ražas novākšanas svētkus, kas ir pazīstami kā pirmā Pateicības diena. Tā kļuva par draudzības un sadarbības simbolu indiāņu un eiropiešu starpā. Gan kā pēdējais patuksets, gan kā starpnieks Skvanto daudz paveica, lai šie svētki būtu iespējami.