Osips Bernšteins
| ||||||||||||||
Osips Bernšteins (franču: Ossip Bernstein, krievu: Осип Самойлович Бернштейн; 1882. gada 20. septembris Žitomira — 1962. gada 30. novembris Augšpireneji) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes Francijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950).
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzimis tagadējās Ukrainas teritorijā. Kopš 1901. gada studējis Vācijā, kur 1906. gadā beidzis Heidelbergas universitāti ar tiesību zinātņu doktora grādu. Vēlākajos gados strādājis par advokātu. Studiju laikā nopietni aizrāvies ar šahu. Uzvarējis divos turnīros Berlīnē (1902, 1903) un bijis otrais turnīrā Hannoverē (1902). 1903. gadā sniedzis simultānspēles seansu Berlīnē uz 80 galdiņiem, kurā uzvarējis 70 partijas, sešas beidzis neizšķirti un tikai četrās cietis zaudējumu. 1903. gadā Kijevā izcīnījis otro vietu Viskrievijas šaha meistaru turnīrā aiz Mihaila Čigorina. 1906. gadā dalījis pirmo vietu ar Kārli Šlehteru Stokholmas starptautiskajā šaha turnīrā.[1] 1907. gadā dalījis pirmo vietu ar Akibu Rubinšteinu Ostendes starptautiskajā šaha turnīrā. 1911. gadā uzvarējis Maskavas pilsētas šaha čempionātā, kā arī mačā pieveicis Šimonu Vinaveru ar 3½:2½. 2012. gadā Viļņā izcīnījis otro vietu Viskrievijas šaha meistaru turnīrā aiz Akibas Rubinšteina.[2] 1914. gadā nelielā mačā sacenties ar Hosē Raulu Kapablanku, kuram zaudējis ar ½:1½.
Pēc Oktobra revolūcijas emigrējis uz Franciju un apmeties Parīzē. Galvenokārt piedalījies vietējos Francijas turnīros. 1922. gadā nospēlējis maču ar Aleksandru Aļehinu, kurā zaudējis ar ½:1½. 1933. gadā atkārtotā mačā ar Aļehinu spējis panākt neizšķirtu - 2:2.
Otrā pasaules kara laikā emigrējis uz Spāniju. Pēc kara beigām atgriezies Francijā un atsācis aktīvi piedalīties šaha turnīros. 1946. gadā Londonā bijis otrais aiz Hermana Steinera.[3] 1948. gadā piedalījies Parīzes un Ņujorkas pilsētu radiomačā, kurā nospēlējis neizšķirti ar Rubenu Fainu. 1951. gadā Madridē dalījis 2.-4. vietu ar Hermani Steineru un Hermani Piļņiku (uzvarējis Lodeveiks Prinss). 1954. gadā Montevideo dalījis otro vietu ar Migelu Naidorfu. Tajā pašā gadā 72 gadu vecumā Amsterdamā debitējis 11. šaha olimpiādē, kurā Francijas izlases sastāvā pie 1. galdiņa savācis 7½ punktus 15 partijās.[4]
Par panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Bernšteinam kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 1952. gadā kļuvis par FIDE starptautisko tiesnesi.
Savas ilgās šahista karjeras laikā nospēlējis ar gandrīz visiem pasaules vadošajiem šahistiem. Bernšteinam ir bijusi pozitīva bilance savstarpējās partijās ar Mihailu Čigorinu (+2, =0, -1) un neizšķirta bilance ar Emanuelu Laskeru (+2, =1, –2), Akibu Rubinšteinu (+1, =7, –1) un Salo Floru (+0, =3, –0).
Pēdējais Bernšteina šaha turnīrs bijis IBM starptautiskais šaha turnīrs 1961. gadā. Nomiris sanatorijā Francijas Pirenejos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Osips Bernšteins |