Nistagms ir gribai nepakļautas acu ābolu kustības, kam raksturīga lēnāka kustība vienā virzienā, kam seko ātrāka kustība otrā virzienā. Nistagmu rada vestibulārās sistēmas darbības traucējumi, ko var radīt ausu slimības vai nervu sistēmas saslimšanas. Īslaicīgi nistagms var parādīties jebkuram cilvēkam, ja kairināts vestibulārais aparāts.[1] Nistagms parasti ir labdabīgs, bet var liecināt par neiroloģisku saslimšanu un pasliktināt redzi. Iedzimts nistagms tiek novērots 6-8 nedēļas pēc dzimšanas un parasti liecina par citiem iedzimtiem redzes traucējumiem, arī aklumu. Tas bieži pavada albīnismu. Aizgūts nistagms var liecināt par neiroloģiskām saslimšanām (piemēram, smadzeņu audzējiem, redzes nervu bojājumiem, insultu, izkaisīto sklerozi). Nistagmam raksturīga relatīva miera pozīcija, t.i., pagriežot galvu un acis noteiktā virzienā, acs kustības mazinās. Neparastā galvas un acu pozīcija, kā arī nepārtrauktā acu kustība var radīt kosmētisku defektu. Arī stress un nogurums var pastiprināt nistagmu. Iedzimta nistagma gadījumā pacienti parasti nemana savu acu kustību, tomēr tas var mazināt binokulāro redzi un dziļuma uztveri, pacienti sūdzas arī par līdzsvara traucējumiem. Nistagms var radīt sarežģījumus redzes pārbaudē, jo izmeklēšanas radītais stress, kā arī vienas acs aizklāšana latentā nistagma gadījumā var pastiprināt nistagmu, kas savukārt pasliktina redzi. Lai gan nistagma gadījumā nevar veikt redzes korekciju ar lēcām, pacienti bieži izmanto brilles vai kontaktlēcas citu redzes problēmu dēļ. Nistagma gadījumā reizēm lieto brilles ar prizmu, kas izmaina relatīvā miera pozīciju, tādējādi mazinot kosmētisko defektu. Reizēm nistagmu mazina arī kontaktlēcas, tās arī var būt labāka redzes korekcijas metode, jo, pretēji brillēm, kustas līdzi acīm. Pastāv arī ķirurģiskas procedūras, kas maina relatīvā miera pozīciju, mazinot kosmētisko defektu. Reizēm izmanto medikamentus (piemēram, botulīnu) acs muskuļu paralizēšanai, taču šī procedūra nav sevišķi praktiska, jo jāatkārto reizi četros mēnešos narkozē. [2]
