Nieze (Pruritus) ir nepatīkama, subjektīva sajūta ādā vai gļotādā, kura rada tieksmi kasīties. Nieze var būt dedzinoša, dzeļoša vai kņudinoša.[1] Atkarībā no niezes cēloņa āda var izskatīties sarkana, raupja, plankumaina, ar dažāda veida izsitumiem, bet var arī būt bez vizuālām izmaiņām. Atkārtota, bieža nieze var rezultēties ar sakasījumiem, kuros var pievienoties sekundāra bakteriāla infekcija, veidoties kreveles un strutas.
Biežākais niezes cēlonis ir sausa āda. Niezi veicina uztraukums, kairinošas garšvielas, apkārtējās vides faktori,[2] kā arī alkoholisku dzērienu lietošana.[3] Vispārējā nieze vienmēr liecina par visa organisma saslimšanu. Sevišķi izteiktu vispārējo niezi rada cukura diabēts un asinsrades orgānu slimības. Viens no vispārējās niezes paveidiem ir t.s. vecuma nieze, ko izraisa vielmaiņas traucējumi ādā, kā arī skābekļa trūkums.[3] Ādas niezi, kas ilgst vairāk nekā sešas nedēļas, sauc par hronisko niezi. Tā var ietekmēt dzīves kvalitāti. Var rasties problēmas ar aizmigšanu, nieze var ietekmēt miega kvalitāti, izraisīt trauksmi vai depresiju. Ārstēšanā galvenais ir novērst niezes cēloņus un ārstēt organisma iekšējos traucējumus. Vietēji niezi mazina dažādas ziedes, šķīdumi, krēmi vai geli,[2] niezi arī mazina vēsums – vēss gaiss, noskalošanās ar aukstu ūdeni. Svīšana niezi pastiprina, tāpēc jāizvēlas viegls apģērbs, naktī jāsedzas ar plānu segu.[1]
