Viņas vectēvs no mātes puses bija Lietuvas ebrejs. Pēc vidusskolas absolvēšanas mācījusies Santamonikas koledžā, Luisa un Klārka koledžā, kuru absolvējusi 1995. gadā ar grādu psiholoģijā. 1995. gada jūlijā kļuvusi par praktikanti Baltajā namā prezidenta administrācijas vadītāja Leona Panetas birojā.
Viņai bija seksuālas attiecības ar tā brīža ASV prezidentuBillu Klintonu, kamēr Levinska strādāja Baltajā namā no 1995. līdz 1996. gadam. Dēka un tās ietekme (tai skaitā Klintona impīčments) kļuva pazīstama ar nosaukumu "Levinskas skandāls".
Linda Tripa slepeni ierakstīja Klintona un Levinskas telefonsarunas. 1998. gadā šie ieraksti tika atdoti advokātam Kenetam Staram (Kenneth Starr), kas izmeklēja Klintona un viņa sievas Hilarijas Klintones biznesa darījumus ar Ārkanzasas mājokļu attīstības korporāciju (izmeklēšana, kurā neizdevās atrast pārliecinošus pierādījumus par Klintonu sodāmām darbībām). Staram tika dota atļauja paplašināt izmeklēšanu un izmantot Tripas iesniegtos ierakstus kā pierādījumu tam, ka Klintons sniedzis nepatiesu liecību, apgalvojot, ka viņam nav bijušas attiecības ar Levinsku. Levinska parakstīja rakstisku apliecinājumu dēkas neesamībai, taču 1998. gada jūlijā pieņēma imunitāti apmaiņā pret patiesības atklāšanu un tad liecināja lielās zvērināto žūrijas (grand jury) priekšā. Sekoja impīčments pret Klintonu, kura rezultātā 1999. gadā viņu tomēr attaisnoja.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Monika Levinska.
